FOTO ⟩ Vai deviņdesmitie atgriežas Rīgas Centrāltirgū? Ļaudis neizpratnē par Piena paviljona "jaunajām" bodēm (6)

Centrāltirgū skaidro - ņemot vērā, ka 2020.gadā no vecajām nojumēm tika atbrīvots Gogoļa laukums, rūpniecības preču tirgotājiem tika ierādītas jaunas tirdzniecības vietas brīvajā paviljonā.

SIA "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks apgalvo, ka tas esot pagaidu risinājums, bet, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc rūpniecības precēm ir ļoti liels, šis solis bijis nepieciešams.

"Rīgas Centrāltirgus nav tikai pārtikas tirgus, tāpēc ir nepieciešams saglabāt visu preču un produktu sortimentu. Šeit jāņem vērā arī sociālie aspekti, jaunas tirdzniecības vietas ir arī jaunas darba vietas, kas šī brīža apstākļos ir it īpaši svarīgi," uzskata Druvinieks.

"Saprotam, ka daudziem jaunais paviljons ir raisījis neizpratni un jautājumus, kāpēc bijušajā Piena paviljonā netirgo piena produktus, tomēr šeit jāvērtē iedzīvotāju skaita un tirgus apmeklētāju skaita samazināšanās.

Piena paviljons, kurā tirgotu tikai piena produkciju, vai Gastronomijas paviljons, kurā tirgotu tikai gastronomiju, jo īpaši apzinoties Rīgas Centrāltirgus paviljonu ietilpību, ir pagātne. Piedāvājums seko pieprasījumam, un demogrāfiskās izmaiņas laika gaitā ir atstājušas ietekmi arī uz Rīgas Centrāltirgu," piebilst Centrāltirgus vadītājs. 

Piena produkcijai atvēlēta vietā Gastronomijas paviljonā, un "šeit ir jāsaka, ka piedāvājums atbilst pieprasījumam", piebildis Druvinieks.

Tiesa, piena produktu iztrūkums paviljonā nav vienīgais, kas tirgus apmeklētājiem licis saraukt uzacis - cilvēkus pārsteidzis arī dizaina risinājums, kas piedāvā ceļojumu uz deviņdesmitajiem. 

Jāpiebilst, ka 1997. gadā tirgus teritorija, tajā skaitā 1930.gadā izbūvētie paviljoni, iekļauta UNESCO „Pasaules mantojuma” sarakstā,  veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns portālam TVNET skaidroja, ka telpas  nomniekiem nodotas ne ar būvvaldes ziņu, jo būvvalde tikai saskaņojusi būvniecības ieceri un tālāk īpašnieks rīkojies pats.

Savukārt to, kā šādas pārmaiņas vērtē Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis, būvvalde pagaidām vēl nav komentējusi. 

Paldies par Jūsu ziņu! Saskaņā ar īpašnieka sniegto informāciju, pašreizējais risinājums ir īslaicīgs. Kultūras pieminekļa oriģinālajai substancei zaudējumi nav nodarīti. Iekštelpu funkcionālais risinājums ir objekta īpašnieka atbildība.

— NKMP (@Mantojums) April 19, 2021

"Rīgas Centrāltirgus" Mārketinga un attīstības daļas vadītāja Renāta Petrova TVNET skaidroja, ka paviljona dizains, nojumes un citi elementi ir saskaņoti ar pieminekļu aģentūru un būvvaldi.

Kopumā izbūvētas 67 tirdzniecības vietas, no tām 65 ir iznomātas uzņēmējiem uz vienu gadu. Informācija par pieejamajām tirdzniecības vietām izvietota Centrāltirgus mājaslapā un uz tām varējis pieteikties ikviens interesents.

"Tirgotāju interese bija ļoti liela – kad nojauca Gogoļa ielas laukumu, kur bija ļoti liels tirgotāju skaits, un ne visi bija saistīti ar cigarešu mafiju, saņēmām daudz iesniegumu, ko uzņēmējiem tagad darīt," stāsta Petrova. Tā kā tobrīd Piena paviljons jau teju gadu stāvējis tukšs, nolemts to atvēlēt tirgotājiem. 

"Pieprasījums pēc rūpniecības precēm ir milzīgs – iespējams, daļa to neizprot, bet ir ļoti liela daļa rīdzinieku, kas meklē drēbes tirgū," piebilda Petrova. 

"Rūpniecības preces tur nebūs mūžīgi," uzsvēra Centrāltirgus pārstāve, minot, ka šis "pagaidu risinājums" varētu būt aktuāls gadu vai divus un nākotnē rūpniecības preču tirgotājus varētu pārcelt uz kādu no spīķeru ēkām. 

Druvinieks savukārt skaidro, ka šobrīd notiek Rīgas Centrāltirgus telpiskās koncepcijas izstrāde turpmākajiem 20 gadiem un gada otrajā pusē tiek plānota šīs koncepcijas publiskā apspriede ar Rīgas domes departamentiem un institūcijām, sociālajiem partneriem un sabiedrību, tāpēc katram rīdziniekam būs iespēja paust savu viedokli, kādam Rīgas Centrāltirgum vajadzētu būt. 

Wow, piena paviljons pēc rekonstrukcijas tika pārveidots par baraholku 90to stilā. pic.twitter.com/AuBF1kplpB

— Ivans Nikonovs (@IvansNikonovs) April 16, 2021

Tirgus ir tirgus. Var runāt par dizainu, bet tirgum jāpilda sava funkcija. Ja tirgū cilvēki pieprasa lupatas kādā paviljonā, tad... tas ir tirgus. Es protams saprotu, ka urbāniski būtu pārveidot visus tirgus par gastrotirgiem ar burgeriem un tom kha zupu ar uzcenojumu, bet...

— Nopietni (@rushee88) April 17, 2021

Bet ja tauta neko citu nespēj atļauties.... ko darīt?

— Agris Volkovs (@agrisvolkovs) April 16, 2021

Te jau vairs nav stāsts par maskačku un tās iedzīvotājiem. Centrāltirgus ir Rīgas otrais apmeklētākais tūrisma objekts (savā ziņā pilsētas seja) un nacionālais kultūras mantojums. Respektīvi, attieksmei pret to ir jābūt atbilstošai.

— Ivans Nikonovs (@IvansNikonovs) April 16, 2021

Šis ir ... bez vārdiem ...
Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...
Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini. https://t.co/8o8c9F1sEK

— Liene Cipule (@LieneCipule) April 16, 2021

Centrāltirgus piedāvā ceļojumu laikā un telpā. Matrjošku trūkst. https://t.co/9g9j1GJgdN

— AM (@AgneseMargevica) April 16, 2021

Tirgus, kuru brauca lūkoties tūristi, ir miris... https://t.co/rmwlRL1hSf

— Romāns Meļņiks (@romans_melniks) April 16, 2021