Blakus Rīgas Meža kapiem nošauj maksātnespējas administratoru

Kāda informācija bija pieejama slepkavības dienā?

Dažas stundas pēc tam, kad medijos jau parādījās informācija par notikušo slepkavību, policija apstiprināja, ka ap pulksten 8.40 Rīgā, Aizsaules ielā 1, nonāvēts cilvēks. Izmantojot šaujamieroci, nogalināts kāds vīrietis, kurš pārvietojās ar baltu apvidus automašīnu.

Notikuma vietā redzēta arī kāda furgona tipa automašīna ar tentu. Policija arī nekavējoties aicināja atsaukties cilvēkus, kuri varētu būt redzējuši notikušo.

Neilgi pēc tam tika izplatīta informācija, ka manītais furgons netālu no nozieguma vietas ir sadedzināts.

Tās pašas dienas pēcpusdienā Valsts policija rīkoja preses brīfingu, kurā iespēju robežās sniedza informāciju par notikušo.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins tolaik apstiprināja, ka nogalinātais ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Viņš akcentēja, ka pašreizējā informācija liecina, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki un slepkavībā izmantots automātiskais ierocis.

Policija tās pašas dienas pēcpusdienā arī norādīja, ka viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. "Patlaban ir daudz versiju un apakšversiju," norādīja Grišins.

Viņš arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna "Volkswagen" ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Dienu pēc notikušā, 31.maijā, policija lūdza vadītājus dalīties ar videoreģistratoru ierakstiem

Dienu vēlāk Valsts policija izplatīja aicinājumu autovadītājiem, kuri 30. maija rītā, laika posmā no pulksten 8 līdz 9, atradās rajonā Mežaparks – Sarkandaugava – Brāļu kapi, pārskatīt savu videoreģistratoru ierakstus un sazināties ar policiju.

"Iespējams, jūsu videoreģistrators var būt fiksējis kādu autotransportu, cilvēkus vai situācijas, kas var būt ļoti nozīmīgas izmeklēšanai," pauda policijas pārstāvji.

Visiem informācijas sniedzējiem policija sola anonimitāti.

Kādu automašīnu izmantoja noziedznieki?

31. maijā Valsts policija izplatīja arī informāciju, ka ir noskaidrots, ar kādu automašīnu noziedznieki ir pārvietojušies. Policija vēstīja, ka izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka bruņotajā uzbrukumā izmantota automašīna VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents.

Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Pēc nozieguma automašīna tika atrasta sadedzināta.

Arī šajā gadījumā policija meklēja aculieciniekus, garantējot anonimitāti.

Pāris dienas vēlāk nodedzinātajā furgonā atrasts statīvs, kas izmantots nozieguma veikšanai

4. jūnijā Valsts policija, veicot izmeklēšanu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, turpat sadegušajā VW LT markas transportlīdzeklī izņēma pašrocīgi gatavotu statīvu.

Tika izsludināta atlīdzība par informāciju, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumu

Pirms diviem gadiem Mārtiņa Bunkus advokātu birojs izsludināja 10 000 eiro atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu atklāt Bunkus slepkavību. Tolaik tika ziņots, ka iedzīvotāji aktīvi sniedzot informāciju.

Atlīdzība tika izsludināta ar cerību, ka tā palīdzēs uzturēt izmeklēšanas intensitāti un atrast nozīmīgus faktus, kas apstiprinātu vienas vai otras versijas pareizību.

Birojs piesaistījis speciālistus šīs informācijas saņemšanai un apstrādei un plāno sadarboties ar Valsts policiju. Birojs arī nodrošināšot pilnīgu informācijas konfidencialitāti, liecināja savulaik sniegtā informācija.

Pirms diviem gadiem arī iekšlietu resorā tika apspriesta atlīdzības izmaksāšana par izmeklēšanai noderīgas informācijas sniegšanu Bunkus slepkavības atklāšanā.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs 2018.gada jūnija sākumā skaidroja, ka šāda prakse ir izplatīta arī citās ES dalībvalstīs un ASV, un Valsts policija uzskata, ka minētās iespējas izmantošana varētu būtiski palīdzēt atsevišķu smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Atlīdzību varētu piešķirt informācijas sniedzējiem, kuru dotā informācija atbildīs iepriekš kopīgi ar apsūdzības uzrādītājiem - prokuratūru, noteiktiem "informācijas nozīmīguma kritērijiem".

Viņš skaidroja, ka likumā "Par policiju" jau pastāv norma, kas paredz atlīdzības izsludināšanu, taču tā līdz šim nav tikusi izmantota, līdz ar to policijai nav prakses tās lietošanā. Ņemot vērā, ka slepkavība notikusi īpaši bīstamā veidā un ar lielu brutalitāti, nolemts izsludināt atlīdzību "par informācijas sniegšanu, kas var sekmēt apsūdzības uzrādīšanu".

Likumā teikts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību nozieguma atklāšanā un noziegumu izdarījušo personu aizturēšanā.

Pagājuši vairāk nekā divi gadi, Valsts policija sniedz jaunāko informāciju par krimināllietas attīstību portālam TVNET

Vai ir virzība Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā?

Izmeklējot kriminālprocesu par M. Bunkus slepkavību, uzsveram, ka izmeklēšana no slepkavības izdarīšanas brīža notiek nepārtraukti, ieguldot maksimālus visu veidu resursus, soli pa solim tuvojoties kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

Kāda ir galvenā versija, kāpēc tika nogalināts Mārtiņš Bunkus?

Vai izmeklēšanā notiek starptautiskā sadarbība? Ar kurām valstīm?

Informācija par veiktajām un plānotajām izmeklēšanas darbībām (arī par sadarbību ar citām valstīm), tajās iesaistītajām personām un citām personām, kas ietvertas krimināllietas materiālos, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, ir izmeklēšanas noslēpums, ar ko var iepazīties likumā noteiktajā kārtībā. Par darbībām, kas atspoguļotas kriminālprocesa materiālos, informāciju neesam tiesīgi sniegt.

Vai ir versijas, cik cilvēki izpildīja slepkavību?

Vismaz divi.

Cik kopumā tika veikti šāvieni, lai pastrādātu slepkavību?

Jāmin, ka ir veiktas ekspertīzes un iegūti to slēdzieni. Taču konkrētu šāvienu skaitu šobrīd nesauksim, jo šī informācija pieder pie krimināllietas materiāliem.

Vai kādai personai ir piemērots aizdomās turamā statuss?

Informācija par veiktajām un plānotajām izmeklēšanas darbībām, tajās iesaistītajām un citām personām, kas ietvertas krimināllietas materiālos, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, ir izmeklēšanas noslēpums, ar ko var iepazīties likumā noteiktajā kārtībā. Par darbībām, kas atspoguļotas kriminālprocesa materiālos, informāciju neesam tiesīgi sniegt.

Vai ir aizdomas kādi noziedzīgie grupējumi/s varētu būt slepkavību organizējuši?

Nekomentēsim...