Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Daļa ģimenes ārstu uzskata, ka Covid-19 masu vakcinācijas centriem neesot jēgas (3)

Konferenču centra "ATTA Centre" masveida vakcinācijas centrā notiek vakcinēšana pret Covid-19 pēc dzīvās rindas principa - bez iepriekšēja pieraksta tiek vakcinēti visi pašlaik atvērto prioritāro grupu pārstāvji, tai skaitā seniori vecumā virs 60 gadiem, iedzīvotāji ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar smagi slimiem bērniem vai bērniem ar imūnsupresiju un smagi slimu personu aprūpētāji.
Konferenču centra "ATTA Centre" masveida vakcinācijas centrā notiek vakcinēšana pret Covid-19 pēc dzīvās rindas principa - bez iepriekšēja pieraksta tiek vakcinēti visi pašlaik atvērto prioritāro grupu pārstāvji, tai skaitā seniori vecumā virs 60 gadiem, iedzīvotāji ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar smagi slimiem bērniem vai bērniem ar imūnsupresiju un smagi slimu personu aprūpētāji. Foto: Zane Bitere/LETA

Ģimenes ārstu praksēs šajā nedēļā valda neizpratne. Pasūtīto Covid-19 vakcīnu devu vietā vairums saņēmuši tikai vienu vakcīnas flakonu. Daļa ārstu uzskata – ja ļautu vakcinēt viņiem, nevis lielajiem vakcinācijas centriem, sapotēti tiktu vairāk cilvēku nekā tagad, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Dienas ziņas".

Lielajos vakcinācijas centros, kur potēšana pret Covid-19 rit kūtri, vakcīnu flakoni piegādāti simtos. Tikmēr lielākā daļa ģimenes ārstu prakses šai nedēļai saņēma tikai vienu flakonu jeb desmit devas.

Viņiem šī vairs nav pirmā nedēļa, kurā piegādāto vakcīnu daudzums ir krietni mazāks, nekā gaidīts. Ģimenes ārstiem arī nav skaidrs, kāpēc šie lielie centri vispār ir vajadzīgi.

Ģimenes ārste Ilze Strēle norādīja: "Interesanti, kāpēc tiek veidoti visi šie lielie vakcinācijas centri mazajā Latvijā. Mēs neesam ne Amerika, ne Anglija, ne milzīgās valstis, kurās ir miljoniem iedzīvotāju. Mums ir ģimenes, ir ģimenes ārsti, kuriem darba pienākumos ietilpst vakcinācija. Vakcinācija gan pret difteriju, gan pret stingruma krampjiem, gan bērnu vakcinācija. Šī Covid vakcinācija ir tieši tas pats, kas mums jau ir jādara. Tas ir mūsu pienākums to darīt."

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide norādīja – ja katra prakse saņemtu kaut trīsdesmit devu, praksēs vakcinēt varētu līdz pat 15 000 cilvēku nedēļā.

"Ar tām vakcīnu piegādēm mums iet tā kā pa amerikāņu kalniņiem. Ja 635 ģimenes ārstu prakses vakcinē... Ja viņas dabūtu šos trīs flakonus, tas nozīmētu, ka 15 000 nedēļā mēs varētu izvakcinēt jeb 3000 dienā," norādīja Veide.

Tāpat asociācijas prezidente atzīmēja: "Mēs esam gatavi vakcinēt, mums ir hroniskie pacienti, seniori, kas vēlas pie mums vakcinēties, bet mums nedod vakcīnas, lai mēs to veiktu."

Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda skaidroja, ka vakcīnas tiek sadalītas vienlīdzīgi, to ir par maz, lai praksēs nonāktu vairāk. Daļa pieejamo vakcīnu ir "Pfizer"/"BioNTech", kurām nepieciešama īpaša uzglabāšana, ko labāk varot nodrošināt lielie centri un slimnīcas.

Viņa skaidroja: "Var šīs vakcīnas glabāt 120 stundas no atkausēšanas brīža, bet tad ģimenes ārstam ir jābūt pārliecinātām, ka viņš šo vakcināciju varēs nodrošināt, un ne vienmēr mēs redzam, ka ģimenes ārstiem šie saraksti ir pilni. Sadale parasti balstās uz vakcīnu apjomu; ja vakcīnu apjoms ir neliels un mēs gribam nodrošināt visas Latvijas aptveri, tad ir ļoti svarīgi, ka mēs nodrošinām nelielu apjomu visiem ģimenes ārstiem."

LTV raidījumā "Šodienas jautājums" Veide izteicās, ka ir birokrātiski šķēršļi - nav sakārtota dokumentācija, lai ģimenes ārstiem varētu nogādāt "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas.

Veide arī norādīja, ka ģimenes ārsti varētu izvakcinēt devas ātri, ja tās viņiem būtu.

VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par") raidījumā pēc būtības neatbildēja, vai pastāv birokrātiski šķēršļi "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu izvadāšanā ģimenes ārstiem. Viņš tikai norādīja, ka pašlaik nav pietiekams vakcīnu daudzums, lai tās pārdalītu ārstu praksēm, kā arī "Pfizer" vakcīnu izvadāšanai nepieciešams specifisks transports.

Dūrītis gan solīja, ka, saņemot vairāk "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu maijā un jūnijā, arī šīs vakcīnas ģimenes ārstiem būs plaši pieejamas.

Vēl arī Veide norādīja, ka cilvēki ir gatavi vakcinēties ar nelāgu slavu iemantojušo "AstraZeneca" ražoto vakcīnu, bet šo cilvēku kļūstot arvien mazāk.

Ģimenes ārste Strēle stāstīja, ka pašreizējais plāns un sadale izveidojusi nepatīkamu situāciju. Viņas praksē vēl ir prioritāro grupu pacienti, kuri gaida, kad devu varēs saņemt pie ārstes. Tikmēr bijis gadījums, kad zvana kāds pacients, kurš nav nevienā prioritārajā grupā, un lūdzis nosūtījumu uz vakcināciju, jo kādā slimnīcā ir brīvas devas.

Arī komunikācija ar vakcinācijas organizētājiem ir sarežģīta. Strēle gan zvanījusi, gan sūtījusi e-pastus, bet atbildes uz jautājumiem vēl arvien nav saņēmusi. Arī asociācijas prezidente neslēpa, ka komunikācija ir slikta.

"Ziniet – viņi klusē. Viņi klusē, mēs līdz ar to nevaram saprast, kur tad tās vakcīnas ir," atklāja Veide.

Tomēr Vakcinācija projekta pārstāve norādīja, ka patlaban ģimenes ārstu pārstāvjiem ir iespēja piedalīties arī vakcinācijas darba grupā un dzirdēt visu pieejamo informāciju, tostarp "lemt arī par vakcīnu sadali, līdz ar to šobrīd nav tāda situācija, ka ģimenes ārstiem nebūtu informācijas".

Strazda norādīja, ka vakcīnu daudzums tomēr ir salīdzinoši neliels. Vairāk vakcīnu prakses varētu saņemt maija beigās vai jūnijā līdz ar jaunām piegādēm. Tad arī varētu vakcinēt plašāku cilvēku loku, arī tos, kuri ir ārpus prioritārajām grupām.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu