Zatlers: Pienācis tas brīdis, kad jābūt tikai divām grupām - cilvēkiem, kas vēlas vai nevēlas vakcinēties (15)

LETA jau ziņoja, ka iepriekš vairākiem vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu saņēmušajiem eksprezidentiem, kā arī pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam otro devu bija plānots potēt šodien, 15.aprīlī, taču, tuvojoties šim datumam, otrās potes saņemšanas laiks tika pārcelts uz 7.maiju. Iemesli tam netika publiski atklāti.

Zatlers šorīt intervijā "Rīta panorāmai" skaidroja, ka otrās potes datums viņam mainīts tāpēc, ka ir mainījušās vakcinēšanas vadlīnijas. "Līdz ar to iesaka otro poti taisīt vēlāk, intervālam no astoņām nedēļām pārejot uz 11-12 nedēļām, kas ir pilnīgi normāli, es to saprotu," sacīja eksprezidents.

Bijusī valsts pirmā persona piebilda, ka par vadlīniju mainīšanu nav pamata izbrīnam vai ažiotāžai, jo vakcīnas joprojām tiek pētītas - tiek skaidrots, kā panākt to maksimālo efektivitāti un mazākos blakusefektu riskus.

Zatleram vakcinācija pret Covid-19 sākta ar "AstraZeneca" ražoto preparātu, taču viņš pauda, ka visas Latvijā pieejamās vakcīnas ir līdzīgas.

Vakcinācijas pret Covid-19 tempu kāpināšanai ir pienācis brīdis, kad jābūt tikai divām grupām, proti, cilvēkiem, kas vēlas vai nevēlas to darīt, sacīja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Viņaprāt, vajadzētu atmest principu "jums pienākas, jums pagaidām nepienākas" vakcīna pret Covid-19, jo tiem cilvēkiem, kuri vēlas vakcinēties, tāda iespēja ir jādod pēc iespējas ātrāk, bet tie, kas nevēlas ir jāatstāj mierā, ar domu, ka viņi varētu pārdomāt savu izvēli.

"Šobrīd galvenais ir dot zaļo gaismu vakcinācijā tiem, kuri to vēlas, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku vakcinēto procentu. Varbūt tā epidemioloģiskā domāšana ir mazliet jāmaina, prioritārās grupas ir aizsargātas, bet vajadzētu vakcinēt arī tos, kuri ir aktīvi," uzskata Zatlers.

Eksprezidents uzskata, ka šobrīd svarīgākais ir vakcinēt tos, kuri pārnēsā vai izplata šo vīrusu, un nepārtraukti jāpatur prātā, ka vakcinācijas process var mainīties visu laiku. "Tomēr valdībai ir jābūt gatavai ļoti aktīvi reaģēt gan uz to, kas notiek ar pašu slimību, gan uz to, kā mainās sabiedrības domas. Tas ir viens no veiksmīgas vakcinācijas priekšnoteikumiem," piebilda Zatlers.

Viņš uzskata, ka tie ģimenes ārsti, kas ir gatavi un vēlas vakcinēt savus pacientus, ir priekšzīme citiem. Tāpēc viņi būtu jāatbalsta un jādod vairāk vakcīnas. "Viņi ļoti labi pārzina savus pacientus un spēs noteikt, kuru var vai nevar vakcinēt, tad atkristu visas tās ieviestās formalitātes, izziņas un īsziņu sūtīšana par to, kuram tā pienākas un kuram nē," sacīja Zatlers.

Tomēr viņš uzskata, ka visus ģimenes ārstus nevar likt "vienā kulītē", jo ir tie, kuri saprot situāciju, grib palīdzēt sabiedrībai, un tie, kuri neko nesaprot. "Ir tādi, kuri saviem pacientiem iesaka nevakcinēties, bet tad grūti viņus nosaukt par ģimenes ārstiem. Ja mediķis nesaprot pašlaik esošo situāciju, tad rodas jautājums, kā viņš ārstē citas slimības un te jau jāaktualizē jautājums par robiem viņa izglītībā," sacīja Zatlers, un piebilda, ka šī situācija liks pavērtēt ģimenes ārstu kvalitatīvo darbu un pamazām sākt vērtēt to tālāko darbību medicīnā.

Jau ziņots, ka trešdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 5470 cilvēki, kas ir šonedēļ labākais vakcinācijas rādītājs, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Kopumā trešdien pirmo poti saņēma 5271 cilvēks, bet otro - 199. Savukārt dati par otrdien vakcinētajiem ir papildināti ar jauniem ierakstiem - iepriekš tika ziņots, ka otrdien pret Covid-19 sapotētas 3013 personas, taču saskaņā ar jaunākajiem sistēmā ievadītajiem datiem šis skaitlis ir pieaudzis līdz 3461.

Vakcinēto cilvēku skaits centralizēti apkopotajā statistikā vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus par savām veiktajām vakcīnām dara zināmus NVD tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.

Līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši 163 419 cilvēki, bet abas devas - 26 727 cilvēki. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada 1.janvārī Latvijā provizoriski bija 1,894 miljoni iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 līdz šim varētu būt saņēmuši 8,63% iedzīvotāju, bet abas - 1,41% iedzīvotāju.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī pirmo reizi tika atvērti speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu.