Citu valstu pieredze liecina, ka šūnu apraides sistēma ir izmantojama plūdu gadījumos, lielu mežu, purvu vai kūdras ugunsgrēku gadījumos, vētras gadījumā, ķīmiskās avārijas apdraudējumos, dzelzceļa, aviācijas vai autotransporta avārijas gadījumā, pandēmijas gadījumā, masu nekārtību, terorisma gadījumos, izbēgušu cietumnieku gadījumos, nekontrolētu bēgļu vai migrācijas plūsmas gadījumā, pārrobežu apdraudējuma gadījumā un citās situācijās.
Šūnu apraide ir ieviesta vairākās valstīs - Lietuvā, Norvēģijā, Rumānijā, Nīderlandē un Japānā. Vēl viena būtiska priekšrocība, ieviešot šūnu apraides sistēmu Latvijā, ir tā, ka Lietuvas un Latvijas tirgū darbojas vieni un tie paši mobilo sakaru operatori. Svarīgi ir arī tas, ka mobilo sakaru operatoriem ir pieredze ar šūnu apraides tehnoloģiju.
Šobrīd valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilpst Latvijas pilsētās un pagastos izvietotās trauksmes sirēnas. Tāpat sistēmā ietilpst valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kā arī mobilo sakaru operatori.
Neskatoties uz agrīnās brīdinājumu sistēmas regulāru pilnveidošanu, joprojām pastāv problēmas, kuras ierobežo tās darbības efektivitāti. Piemēram, ar trauksmes sirēnām nav iespējams efektīvi brīdināt cilvēkus ar dzirdes traucējumiem.
Šūnu apraides sistēmas risinājuma ieviešanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda līdzekļus.