Raidījums: Šogad noticis pirmais kūlas ugunsgrēks, kurā cietis cilvēks

Lielajā vējā uguns dārziņu teritorijā izplatījās strauji. Brīžiem liesmas sausajā zālē sasniegušas pat viena metra augstumu. Notikuma vietā esošā sieviete sākotnēji liesmas centusies apslāpēt saviem spēkiem, tomēr tas nav izdevies.

VUGD Limbažu daļas komandieris Arnis Banders "ReTV Ziņām" stāstīja: "Grūti teikt, kādos apstākļos, kā cietis cilvēks, bet kaimiņi bija skrējuši palīgā, redzot liesmas. Cilvēks bija jau izkļuvis ārā, tomēr gūstot apdegumus."

Glābēji cietušo nodevuši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, kuri cilvēku ar dažādiem ķermeņa apdegumiem nogādāja slimnīcā. Ugunsdzēsēji vērš uzmanību, ka mazdārziņu teritorijas ir vietas, kur pavasaros visai bieži notiek pērnās zāles dedzināšana.

"Pieļauju, ka citās pilsētās arī ir līdzīga specifika kā mums, ka ap pilsētām ir dārziņu masīvi, ir daļa, kas ir sakopti un cilvēki tur darbojas, bet ir daļa, kuri nav kopti jau vairākus gadus. Šis bija viens no gadījumiem, kad zāle nav pļauta, tad sakopšana tika veikta šādi, bet sekas ir smagas," pauda Banders.

Saulainas pavasara dienas, kad ārā vēl uzpūš spēcīgas vēja brāzmas, glābējiem rada lielākās bažas – vai visus spēkus nāksies mobilizēt vienīgi kūlas ugunsgrēku dzēšanai. Nereti šajā laikā problēmas sagādā nokļūšana līdz notikuma vietai, smagā tehnika uz laukiem var iestigt un tad glābējiem pašiem jāmeklē palīdzība.

"Tas mūsu cilvēku resursam ir tīrais roku darbs, mēs ar pletnēm, meijām dabūjam to visu dzēst, ir sarežģīti, visur nevar piebraukt, tad ir jāizvērtē, kur var, kur nevar, lai nav tā, ka resurss ir iesprūdis uz ilgāku laiku," "ReTV Ziņām" norādīja VUGD komandieris.

Glābēji atzīst, pēdējos gados kūlas ugunsgrēku skaits pavasaros samazinās. Tomēr jāuzsver, tie rada ļoti lielu postu, ik gadu pērnās zāles ugunsgrēkos cieš tūkstošiem hektāru zemes, tiek nopostītas ēkas un pat izdzēstas cilvēku dzīvības. Šogad Vidzemē reģistrēti jau vairāk nekā 60 kūlas ugunsgrēki.