Kas notiktu, ja milzīgs konteinerkuģis iestrēgtu Daugavas ietekā? (9)

2020. gadā ostu apmeklēja 3122 kuģi. Kuģi ar kravu Rīgā ieradušies no 27 dažādu pasaules valstu ostām, savukārt krava nosūtīta uz 53 dažādu valstu ostām.

Kas notiktu, ja Rīgas ūdens ceļš tiktu nosprostots?

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola sarunā ar portālu "Apollo.lv" ieskicēja rīcības plānu situācijai, ja kāds liels kuģis nosprostotu Rīgas ūdens ceļa ieeju.

Rīgas ostā ir spēkā noteikumi, kas reglamentē maksimāli pieļaujamos kuģu gabarītus (kuģa iegrimi, garumu un platumu) ostas kuģu ceļos un pie piestātnēm, tādējādi nodrošinot kuģošanas drošību ostā.

Jebkurš kuģis drīkst ienākt ostā tikai ar ostas kapteiņa atļauju, kas izvērtē gan tā brīža kuģošanas apstākļus ostā, gan katra kuģa gabarītus.

Ja tomēr kāds kuģis uzsēstos uz sēkļa, aizsprostojot ieejas kanālu, vispirms tiktu izvērtēti visi ar negadījumu saistītie drošības aspekti, vai negadījuma rezultātā nav notikusi, piemēram, naftas produktu noplūde, netiek apdraudēti kuģa apkalpes locekļi vai uz kuģa nav ugunsgrēks.

Tālākais - dabūt kuģi nost no sēkļa pēc iespējas īsākā laika periodā un atbrīvot kuģu kanālu. Tam varētu būt dažādi risinājumi. Vienkāršākais un kuģim drošākais - iegrimes samazināšana, pārsūknējot kuģa balastu. Ja šis paņēmiens nav iespējams, tad jāmēģina kuģim palīdzēt ar velkoņiem, kuri atrodas ostā.

Konkrētā kuģa kapteinim jārīkojas atbilstoši procedūrai - kuģis uz sēkļa. Viņš būtu arī galvenā kontaktpersona, kas nodrošinātu sakarus ar kuģu īpašnieku, tehnisko operatoru un visām institūcijām negadījuma laikā.

Ja osta tiktu "šādi aizsprostota", tad diennakts laikā no ostas neizietu vidēji 8-9 kuģi, kas dienā veido ap 65 tūkstošiem tonnu dažādu kravu.

Portāls "Apollo.lv" sazinājās arī ar Ekonomikas ministriju, lai noskaidrotu aptuvenos zaudējumus ekonomikai, taču ministrijas pārstāvji nevarēja nosaukt aptuvenās aplēses.

Konteinerkuģus, prāmjus var novirzīt uz citām ostām - Klaipēdas, Tallinas vai kādu citu ostu, ja tas būtu nepieciešams. 

Kuģu izmēra ziņā Rīgas osta var pieņemt visus kuģus, kuru gabarīti ļauj tiem kuģot cauri Dāņu jūras šaurumiem un ienākt Baltijas jūrā. Tie ir "Panamax" un "post-Panamax" tipa kuģi ar iegrimi līdz 15 m un garumu līdz 300 - 320 m, liecina Rīgas Brīvostas mājaslapā atrodamā informācija. Tas nozīmē, ka Suecas kanālā iesprūdušais 400 metrus garais un 59 metrus platais kuģis "Ever Given" nemaz uz Rīgu nevarētu doties kaut vai tā iespaidīgā garuma dēļ.

2017. gadā pie "KS Terminal" piestātnes tika pietauvots lielākais kruīza kuģis, kāds jebkad ienācis Rīgas ostā. Pēc garuma un kravnesības rādītājiem "Celebrity Silhouette" pieder absolūtais rekords Rīgas ostā ne tikai starp pasažieru, bet arī kravas kuģiem. Kuģa garums bija 315 metri, platums - 36,9 metri, maksimālā iegrime - 8,3 metri.

Video: Lielākais kuģis, kāds jebkad ienācis Rīgas ostā

Suecas kanālā iesprūdušā kuģa stāsts

Ar Panamas karogu kuģojošais kuģis "Ever Given" 24. martā sliktos laikapstākļos sagriezās sāniski un iestrēga, pilnībā apturot kuģošanu Suecas kanālā.

Kuģis, kas pieder Japānas uzņēmumam "Shoei Kisen Kaisha" un kura operators ir Taivānas kompānija "Evergreen Marine", bija ceļā no Tandžungpelepasas Malaizijā uz Roterdamu Nīderlandē.

"Ever Given" priekšgals tika bojāts brīdī, kad kuģis iestrēga. 

Lai noceltu milzīgo konteinerkuģi, tika iesaistīta velkoņi, speciāls bagarētājs, kā arī citas tehnikas. Latvijā uzmanīgu guva kāds ekskavators, kura detaļas esot ražotas Ventspilī. 

29. martā izdevās no sēkļa nocelt milzīgo konteinerkuģi, un satiksme pasaules tirdzniecībai vitāli svarīgajā transporta ceļā tika atsākta.

Pirms vairāk nekā 150 gadiem izraktais Suecas kanāls ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības ceļiem.

2020. gadā pa kanālu izbrauca teju 19 000 kuģu, pārvadājot vairāk nekā vienu miljardu tonnu kravas.

Kādus zaudējumus radīja iesprūdušais "Ever Given"?

​Līdz brīdim, kad Suecas kanālā iesprūdušais kuģis "Ever Given" tika atbrīvots, sešu dienu laikā izveidojās 422 kuģu rinda. Pēdējējie iestrēgušie kuģi šķērsoja Suecas kanālu 3. aprīlī.

Suecas kanāla bloķēšana uz sēkļa uzskrējušā konteinerkuģa dēļ dienā izmaksāja vairāk nekā 9,6 miljardus ASV dolāru. Tas bija pielīdzināms 400 miljoniem dolāru un 3,3 miljoniem pārvadāto kravu tonnu stundā jeb 6,7 miljoniem dolāru minūtē, liecina dati, kurus apkopoja kuģošanas ekspertīzes uzņēmums "Loyds list".

Situācija bija saspringta ne tikai pasaules tirdzniecībai, bet arī dzīvnieku pasaulei. Vismaz 20 kuģiem, kuri bija lielajā ūdens sastrēgumā, ziņoja, ka uz viņu kuģiem atrodas mājlopi un citi dzīvnieki, kuriem sāka aptrūkties barība. 

Sāgas turpinājums: kuģis ar apkalpi ir "sagūstīti" Ēģiptē

Lai gan "Ever Given" tika veiksmīgi izkustināts no vietas, atbrīvojot jūrasceļu citiem kuģiem, tehniski kopš 29. marta kuģis drīkst piedalīties jūras satiksmē, tas ir noenkurojies Lielajā Rūgtajā ezerā (Great Bitter Lake) Suecas kanāla vidū. Kā ziņo "Wall Street Journal", Ēģiptes varasiestādes neļaus kuģim pamest kanālu līdz brīdim, kad tā īpašnieki samaksās kompensāciju.

Ēģipte pieprasa kompensāciju par jūrasceļa slēgšanu teju uz nedēļu, kā arī par glābšanas darbu veikšanu.

"Kuģis ezerā atradīsies tik ilgi, kamēr tiks pabeigta izmeklēšana un izmaksātas kompensācijas. Ceram, ka izdosies ātri vienoties. Līdz ko tiks panākta vienošanās par kompensācijas apmēru, kuģis varēs doties tālāk," paziņoja Suecas kanāla pārvaldes vadītājs Usama Rabi.

Ierēdnis neizslēdza iespēju, ka Ēģipte varētu vērsties tiesā pret kuģa īpašniekiem, tomēr ir cerība panākt vienošanos bez tiesas palīdzības.

Lai arī Rabi nenosauca konkrētu prasības summu, iepriekš viņš licis noprast, ka Ēģipte pieprasa viena miljarda dolāru lielu kompensāciju.

Kā aprēķināta šī summa, netiek atklāts. Londonas finanšu analītikas kompānija "Refinitiv" aprēķinājusi, ka maksa par kanāla izmantošanu varētu būt 95 miljoni dolāru nedēļā. Tomēr Ēģiptes varasiestādes šo naudu nezaudēja, jo kuģi, kas stāvēja rindā, samaksāja nodevas pēc tam, kad bija iespējams šķērsot Suecas kanālu.

Tā kā "Ever Given" atrodas savdabīgā gūstā, arī kuģa apkalpe nedrīkst to pamest.

Kopējā kompensāciju summa, kas saistīta ar "Ever Given" incidentu, varētu pārsniegt vienu miljardu dolāru. Citas kompānijas, kuru vidū ir arī preču īpašnieki, arī varētu pieprasīt kompensēt radušos zaudējumus.

Japānas uzņēmums "Shohei Kisen Kaisha", kam pieder konteinerkuģis "Ever Given", apstiprināja, ka pārrunas turpinās un uzņēmums sadarbojas ar Ēģiptes varasiestādēm, tomēr konkrēta summa pašlaik nav zināma. Tajā pašā laikā kuģa tiešie īpašnieki, kas ir divas "Shohei Kisen Kaisha" meitaskompānijas, iesniegušas prasību pret kuģa operatoru, lai mazinātu savu atbildību. Cik ilgu laiku varētu prasīt tiesvedības, pašlaik nav skaidrs.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!