:format(webp)/nginx/o/2021/04/08/13719146t1h7492.png)
Pagājušā gada ar pandēmiju saistītās karantīnas ir iemācījušas miljardiem cilvēku visā pasaulē dažādu izpratni par izolāciju un laika ritumu. Tomēr nekas no tā nav salīdzināms ar tā saukto "Deep Time" ("Dziļais laiks") eksperimentu, kas šobrīd norisinās Francijā, vēsta portāls "All Thats Interesting".
Pētnieki cer, ka pētījums atklās to, kā cilvēki apstrādā laika ritējumu bez apkārtējiem faktoriem. Papildus pilnīgam saules gaismas trūkumam astoņi vīrieši un septiņas sievietes ir palikušas bez tālruņiem vai pulksteņiem.
Turklāt viņi, lai radītu elektrību paļaujas uz speciāliem pedāļiem, kas palīdz kaut ko saredzēt alas iekšienē. Eksperiments ir franču un šveiciešu pētnieka un rakstnieka Kristiana Klota ideja, un to tieši iedvesmoja ilgtermiņa izolācija, ko daudzi piedzīvoja visā Covid-19 pandēmijas laikā.
"Šis eksperiments ir pirmais pasaulē. Līdz šim visas šāda veida misijas koncentrējās uz ķermeņa fizioloģisko ritmu izpēti, bet nekad uz šāda veida laika neeksistences ietekmi uz cilvēka kognitīvajām un emocionālajām funkcijām," sacīja neirozinātnieks un profesors Etjēns Kechlins.
Pirms eksperimenta sākuma katrs dalībnieks tika pārbaudīts un tika konstatēts, vai viņa fiziskā un garīgā veselība ir pietiekami stabila.
Dalībnieku vecums svārstās no 27 līdz 50 gadiem, kā arī šie cilvēki ir dažādu profesiju pārstāvji - no biologiem un juvelieriem līdz pamatskolas skolotājiem.
Iepriekš alā tika ievestas aptuveni četras tonnas nepieciešamo lietu. Lai gan elektrības pedāļi spēj nodrošināt brīvprātīgos ar mākslīgo gaismu, viņiem būs jāražo ūdens no pašas alas, lai saglabātu mitrumu un dzīvību. Pārtika bija daļa no krājuma, kas alā tika novietota pirms ienākšanas.
"Laika zaudēšana ir vislielākā dezorientācija, kāda ir. Līdz šai dienai mēs nezinām, kā mūsu kognitīvā sistēma saprot un pārvalda šo nenoteikto nepārtrauktību, šo vidi, kurā notiek notikumu un parādību pēctecība," sacīja eksperimenta autors Klots.
Lombrives alas apstākļi ir rūpīgi kalibrēti. Pētnieki ir nodrošinājuši, ka temperatūra, kurā brīvprātīgie pavada lielāko daļu laika, saglabājas 12 grādi pēc Celsija un mitrums ir aptuveni 95 procenti. Katram brīvprātīgajam jāpielāgojas šiem apstākļiem un jāģērbjas, kā pašam ērtāk.
"Ir ierīkotas trīs atsevišķas dzīvojamās telpas - viena gulēšanai, otra dzīvošanai un vēl viena, lai veiktu pētījumus par vietas topogrāfiju, īpaši floru un faunu," sacīja Klots.
Komanda cer uzzināt, kā atšķiras cilvēku kognitīvās funkcijas, ja smadzenes nevar uztvert laiku bez citādi dabīgiem instrumentiem, lai to novērtētu, piemēram, pulksteni.
Tiks pētīti miega ritmi un vispārējā darbība, un Klots sacīja, ka arī ar nepacietību gaida, kā emocionāli tiks ietekmēti brīvprātīgie. Klots cer uzzināt, kā grupa, kas nokļuvusi tumsā un izolācijā, organizēsies pati - gan sociāli, gan pašā fiziskajā telpā.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)