Drāma Latvijas ērgļu ligzdā pievērš "Reuters" uzmanību

Ķuze skaidro, ka lomas ligzdā ir ļoti stingri nodalītas. Inkubācijas laikā un periodā, kamēr ligzdā ir mazi mazuļi, tēviņš ir tas, kurš piegādā barību, bet mātīte dara lielo vairumu perēšanas darbu. Tas nozīmē, ka šajā laikā mātīte ir pilnībā atkarīga no tēviņa. Ja tēviņš nepiegādā barību, mātīte kādu laiku var izturēt bez ēšanas, taču kādā brīdī viņai ir jādodas medībās, riskējot, ka nepieskatītās olas var atdzist vai kāds tās var apēst.

"Šajā gadījumā ļoti uzskatāmi redzējām, kā tas notiek – mātīte netiek barota un ļoti cītīgi sēdēja kādu brīdi, jo ligzdošanas instinkts viņai ir ļoti spēcīgs, bet vienā brīdī pašsaglabāšanās instinkts ņem virsroku," skaidro ornitologs. 

Ja ērgliene ligzdā nomirs, viņas gēni vairs tālāk netiks nodoti, savukārt, ja viņa pamet šīs trīs olas, bet izdzīvos, viņa varēs ligzdot nākamos 10 un pat 20 gadus, norādīja Ķuze, piebilstot, ka

jūras ērgļi dabā var nodzīvot arī 30 gadus.

Tiesa, pavisam vientuļa Milda šīs nedēļas laikā nebija. Sākotnēji ligzdas tuvumā bija manāms cits ērgļu pāris, kuri, iespējams, bija nolūkojuši ligzdu savām vajadzībām, taču abi ērgļi drīz vien no redzesloka pazuda.

Vēlāk uz dažām dienām Mildai "piesitās" kāds jauns ērglis, taču arī tas vairs ligzdas tuvumā nerādās. "Es pat nebūtu pārsteigts, ja viņš kādā brīdī būtu sācis mātīti barot," norāda Ķuze. Tomēr tā nenotika. Ornitologs skaidro, ka jūras ērgļi sāk ligzdot salīdzinoši lielā vecumā, kad viņiem ir pieci gadi, taču ne visi to dara uzreiz. "It īpaši jaunie putni dažkārt mēdz “spēlēt ģimeni”, piemēram, divi jaunuļi – tēviņš un mātīte – var krāmēties pa pilnīgi svešu jūras ērgļu ligzdu – cilāt zariņus, iesēdēt bedrīti un it kā pat gatavoties ligzdošanai, - bet nekāda ligzdošana netiek uzsākta. 

Ļoti iespējams, ka putns, kuru ligzdas tuvumā redzējām šajās dienās, bija viens šāds "ģimenes spēlētājs", kurš izrādīja interesi par šo mātīti.

īpaši ņemot vērā, ka šī mātīte bija viena pati un izmisīgi klaigāja, saucot partneri un prasot barību," putnu uzvedību komentēja Ķuze. 

Tiesa, kā atzīmē ornitologs, konkrētāk varētu spriest, ja šis putns būtu gredzenots un būtu zināms tā precīzs vecums. 

Iespējams, līdzīga situācija bijusi ar jauno ērgli, ar kuru kopā Milda svētdien atgriezās pēc ilgās prombūtnes. Jaunais putns pakavējās blakus ligzdai aptuveni 10 minūtes un tad aizlaidās. 

"Lai arī mēs gūstam ļoti tuvu un intīmu priekšstatu par to, kas notiek ligzdā,

jāsaprot, ka mēs joprojām redzam tikai mazu, mazu kripatiņu no tā, kas notiek visā ligzdošanas teritorijā, un ļoti daudz kas notiek ārpus kadra, tajā skaitā daudzas no lietām, kas varētu būt nospēlējušas būtisku lomu tajā, kā šī ligzdošanas sezona ir attīstījusies," uzsver Ķuze. "Mēs nezinām, kas ir noticis ar Raimi un cik nopietni nolūki bija jaunajam pārim, kas atradās tuvumā, un kas noticis ar jauno tēviņu, kas pēdējās dienās Durbē sēdēja blakus zarā. Godīgā atbilde ir tāda, ka mēs nezinām."

Ornitologs arī atturējās spriest, kāds liktenis turpmāk sagaida bez pieskatīšanas atstāto perējumu, jo tas ļoti atkarīgs no āra temperatūras. Ja ir auksts, embrijs nosalst un iet bojā, taču putns tik un tā var mēģināt turpināt olas perēt tālāk. Gaisa temperatūra Durbē šodien nepārsniedz +6 grādus un pūš brāzmains vējš.

Tiešsaistē vērojamā jūras ērgļu ligzda Durbē ir gluži kā īsts meksikāņu seriāls kopš 2015.gada sākuma un to nav plānots pārtraukt arī tagad. "Mums jau ir bijuši tukšie gadi, kad ligzdošana šeit nenotiek, bet arī tajos “tukšajos gados” tur nemitīgi apgrozās sveši putni, kas mēģina nodibināt jaunas attiecības, konfliktē - nemitīgi kaut kas notiek," norādīja Ķuze. Jāņem arī vērā, ka šī ligzdošanas vieta jūras ērgļiem ir ļoti pievilcīga, jo šajā apkārtnē ir labas barošanās vietas. 

Sekojot notikumiem ligzdā, daudzi izjūt pieķeršanos Mildai, tāpēc LDF saņēmis arī gana daudz jautājumu un pārmetumu par to, kāpēc ērglienei neviens nepalīdz. Fondā uzsver, ka

Mildas "glābšana" cilvēku izpratnē nodarītu vairāk slikta, nekā laba.

Iejaukšanās, piegādājot barību ar dronu vai nogādājot olas inkubatorā, novestu pie sliktāka rezultāta nekā tagad, jo, pirmkārt, šāda iejaukšanās putnus izbiedētu un varētu likt ērgļiem šo ligzdu pamest. Otrkārt, izbarot perējošu putnu un pēc tam mazuļus nemaz nav iespējams. Un, treškārt, pat ja izdotos olas izņemt no ligzdas un inkubēt cāļus, nebrīvē nebūtu iespējams putnus sagatavot dzīvei dabā. 

Notikumiem jūras ērgļu ligzdā Durbē iespējams sekot šeit. 

Ziedot tiešraižu atbalstam var LDF mājaslapā vai ar "Mobilly".