Nodevība, glābiņš vai "tvaika nolaišanas mehānisms" - kāpēc iespēju iepazīties meklē arī precētie? (2)

Pārmaiņu treneris un seksologs Arturs Šulcs portālam "Apollo.lv" norāda, ka precēti cilvēki iespēju iepazīties internetā izmanto dažādu iemeslu vadīti.

"Ir divi virzieni - viens, kad ir atklāta vienošanās, ka viens vai abi divi var iet meklēt partneri. Tā saucamās atvērtās attiecības. Kāpēc? Vienkārši lai būtu mazāk spriedzes. Lai cik tas paradoksāli arī neskanētu, lai palīdzētu saglabāt mieru attiecībās un varbūt pat aiztaupīt vardarbību abu saskarsmē. Tvaika nolaišanas mehānisms. Varbūt to ir grūti pieņemt, bet labāk lai tiek noņemta spriedze, nevis notiek emocionāli vai fiziski uzbrukumi.

Ja ir slēptā iešana, partneru meklēšanu, acīmredzot, ir tāda spriedze, kuru cilvēks nevar īstenot ar savu esošo partneri.

Tāpat ir cilvēki, kuriem vienkārši ir vajadzīgas seksuālas attiecības ar vairāk nekā vienu partneri. Arī šo cilvēki nevar ietekmēt.

Lai cik paradoksāli arī tas nebūtu, tas notiek, lai stabilizētu tradicionālās attiecības. Viņš nekad nav taisījies pamest ar, piemēram, vidusskolas solā satiktās meitenes veidoto ģimeni, viņam ir partneris un iespējas izzināt jaunu seksuālu pieredzi. Tāpat kā ar ēdieniem - mēs zinām, kā garšo Latvijas maizīte, bet kāda diez ir tā itāļu maizīte? Vai kāpēc mēs ejam uz ķīniešu restorāniem?

Bieži vien pieredze ir ārkārtīgi neliela un cilvēks no malas var iedot tādu, ko mājās neiegūs," pauž Šulcs.

Galvenais ir sarunāties

Viņš norāda, ka pats svarīgākais ceļā uz veiksmīgām attiecībām ir sarunāšanās. Gan par problēmām, gan vēlmēm.

"Ir svarīgi runāt par savām vēlmēm, par savām intīmajām vēlmēm. Liela daļa problēmu rodas, jo tas netiek darīts. Tās vēlmes jau nav noziedzīgas, briesmīgas, pret citu cilvēku vērstas. Tās ir pavisam elementāras, jutekliskas vēlmes, ko kaut kādu apsvērumu dēļ savam partnerim izteikt nevar, bet kādam cilvēkam no malas gan," skaidro seksologs.

Monta (vārds mainīts), kura arī ir saņēmusi uzmanību no precētiem kungiem, piekrīt, ka lielākais klupšanas akmens mūsdienu attiecībās ir cilvēku nevēlēšanās sarunāties.

"Cilvēki ir izsalkuši pēc mīlestības un tuvības, tāpēc varbūt iet uz maksimālo. Manuprāt, galvenā problēma - cilvēki nerunā. Kāpēc tad viņi šķiras?"

Šulcs bilst, ka, protams, vislabāk visu ir atstāt ģimenē, tomēr ir jāmēģina izprast arī otra cilvēka vēlmes, un pats būtiskākais ir tās nenosodīt.

"Tas seksuālais koridors pasaulē varētu būt plašāks, cilvēki varētu uz to raudzīties plašāk. Nedrīkst par otra kaut kādām vēlmēm šausmināties. Ja viņš vienu reizi pateiks un reakcija no partnera būs noraidoša, protams, ka viņš noslēgsies un, protams, meklēs šo piepildījumu kur citur.

Kaut kur tas izlauzīsies - vardarbība, depresija, alkohols, narkotikas vai arī viņš realizēs šo seksuālo vēlmi ar kādu citu. Kas ir ļaunāk?

Ja, piemēram, ir kāds saspringts periods dzīvē, viņš tajā brīdī nevar neko seksuāli sniegt varbūt. Otrs cilvēks jūtas pamests un varbūt šāda rīcība viņu paglābj no, piemēram, depresijas," norāda Šulcs.

Tāpat viņš min, ka lietu skaidra izrunāšana palīdzēs izprast otra īpatnības, kā arī pasargāt sevi no pēšņām sirdssāpēm.

"Poligāmās attiecībās ir šāds jēdziens kā galvenais partneris, ar kuru izveidotas kaut kādā ziņā nozīmīgākas attiecības nekā ar citiem. Ja šo konceptu pieņem, tad tai zaudējuma sajūtai nevajadzētu būt. Savukārt, ja rodas krīzes situācija, nevajag kautrēties vērsties pēc palīdzības. Kamēr viens cilvēks dienā var izdzīvot ar salātiem, citam vajag trīs kotletes, un to nosodīt nedrīkst," viņš norāda.

Kamēr Monta izprot, kāpēc precēti vīrieši meklē iespēju iepazīties, Gerda (vārds mainīts), uzskata, ka "viņi vienkārši ir ļoti skumji, un viņiem nav drosmes šķirties, tāpēc meklē kādu tik pat salauztu."

Krāpnieku netrūkst

Tiesa, Monta norāda uz citām ar krāpšanu saistītām pieredzēm, ar ko saskārusies iepazīšanās vietnēs.

"Ir arī šim visam bēdīgā puse, galvenokārt jau tie ir tie krāpnieki. Ir lasīts, ka cilvēki veselām rindām nodrošinājušies datoriem raksta daudzām dāmām vienlaicīgi, lai izkrāptu naudu.

Protams, cilvēks, kurš alkst pēc mīlestības un romantikas, šādām lietām ļoti vienkārši var padoties. Ar tiem mīļajiem vārdiem izkrāpj ne tikai naudu, bet arī lietas, automašīnas un pat īpašumus.

Bija viens vīrietis no Kurdistānas, kurā es biju nu ļoti samīlējusies. Bet kas tur notika, es joprojām nesaprotu. Pieļauju, ka patiesībā tas bija kaut kāds krāpnieks.

Pēdējā reizē, kad plānojām viņa ciemošanos pie manis Reikjavikā, viņš man paprasīja nauda benzīnam. Pirmkārt, man tas viss vispār likās ļoti jocīgi, kā tu tagad man par braukšanu ciemos prasīsi naudu, bet, otrkārt, tā summa arī bija tik liela, ka man radās aizdomas. Pēc tam, kad atteicu, viņš apvainojās, uz kaut kādu laiku nozuda un tad pēkšņi atkal uzpeldēja ar tekstiem, ka bijušas problēmas ar ģimeni. Tas man ļoti nepatika, jo mēs tomēr jau bijām tikušies, es par viņu satraucos un šie incidenti man lika justies ne visai," savu pieredzi atklāj Monta.

Arī Laura ir saskārusies ar pēkšņu vīrieša "nozušanu", kas, kā saka viņa pati, pamatīgi mazinājis interesi.

"Man ir vairāki stāsti, kad čata līmenī liekas, ka savējais ir atrasts, domugājiens sakrīt, mūzika, noskaņa, viss vienkārši sakrīt. Liekas, ka tas ir tavs cilvēks un tu jau esi iemīlējies un, kad jāiet uz satikšanos, viņi vienkārši "nolec". Apzinoties, ka tā ir ilūzija, tu jau esi iztēlojies nākotni kopā, jau domā, kur ceļos kopā, bet pēkšņi viņi nolec. Es nezinu, varbūt tie ir kaut kādi maniaki.

Rīt man būs tikšanās ar vienu no viņiem. Atbloķēja atpakaļ, atvainojās, paskaidroja, ka no kaut kā esot nobijies un tagad būs otrais mēģinājums.

Bet intrigas vairs nav. Tu neej gluži ar vilšanos, bet tomēr tas cilvēks ļoti daudz par sevi pastāsta, šādi izdarot," pauž Laura.

Arī seksologs norāda, ka, kaut vai tikai virtuālas, tomēr ir izveidotas jau kaut kāda veida attiecības, kas savā ziņā uzliek pienākumu tomēr aizdomāties arī par otra sajūtām.

"Ja mēs esam izveidojuši attiecības "Tinder", virtuālas – ziņas, vēstulītes sazvanīšanās, - mums jau ir attiecības - attālinātas. Ir svarīgi, ka es tam otram cilvēkam kaut kādā veidā parādu cieņu. Kā bērni, kas met bumbiņu. Es tev metu, un tu man met pretī. Ja tas nenotiek, tad tas nav interesanti," norāda Šulcs.