Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) nav saskatījis pretlikumīgu darbību Ekonomisko lietu tiesas (ELT) tiesneses Oksanas Pulles-Čižovas iepriekš veiktajā maksātnespējas administratores amatā, TV3 raidījumam "Nekā personīga" atzina MKD direktora vietniece uzraudzības jautājumos Alla Ličkovska.
"Nekā personīga": Ekonomisko lietu tiesneses administrētā firma bijusi deklarēta graustā
Jau ziņots, ka, lai novērstu izskanējušās šaubas par tiesneses reputāciju tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzdeva MKD savas kompetences ietvaros izvērtēt plašsaziņas līdzekļos izskanējušos pārmetumus par Pulles-Čižovas iespējamiem pārkāpumiem veicot maksātnespējas administratora pienākumus.
MKD savā secinājumā, kas tika nosūtīts ministram, atzīst, ka Pulle-Čižova kā administratore darbojusies atbilstoši likumiem, jo līdz pērnajam gadam administratoriem nebija atbildības par naudas atmazgāšanas nepamanīšanu viņu pārraugāmajos uzņēmumos.
"Es pieļauju, mums turpmāk praksē visiem tas būs tāds ļoti labs piemērs, uz ko turpmāk skatīties un no kā mācīties, bet man arī gribētos pieteikt, ka tajā 2016. un 2017.gadā izpratne par to, kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, ir bijusi pavisam cita nekā viņa ir šobrīd. Es pieļauju gan mums, gan noteikti arī administratoriem. Tāpēc es domāju, ka man šobrīd pateikt, vai administratorei bija jāapzinās, vai tie darījumi no tāda naudas atmazgāšanas viedokļa veido veselu shēmu, vai tas viņai bija jāzina, es nevaru šādu apgalvojumu paust," raidījumam sacīja Ličkovska.
Saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta skaidrojumu administratoram, pārņemot firmu, jāsaprot, ar ko tā nodarbojusies, vai firma reāli ir strādājusi. Ja ir aizdomas par nelikumībām, jāinformē likumsargi.
Tieslietu padome vēl gaida Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumu. Tad Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs lūgs Pulles-Čižovas gadījumu izvērtēt tiesnešu Ētikas komisijā.
"Vienkārši ir jāvērtē, vai konkrētie apstākļi dod vai nedod pamatu pārmest kaut ko šim cilvēkam, ka viņš kaut ko ne tā būtu izdarījis pēc ētikas principiem vai pēc likuma. Ja pēc likuma, tad ir kriminālatbildība, administratīvā atbildība. Ja pēc ētikas principiem, nu tad nevajadzētu kļūt par tiesnesi," sacīja Strupišs.
"Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pirms vairākiem gadiem ziņojumā policijai paudis aizdomas, ka toreizējā maksātnespējas administratore, tagad ekonomisko lietu tiesnese Pulle-Čižova sadarbojusies ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniekiem, un policija par šo ziņojumu izmeklēšanu nav veikusi.
Tiesnese kategoriski noraida paustos apgalvojumus par viņas saistību ar PVN krāpšanas shēmu, kad viņa veica maksātnespējas procesa administratores pienākumus.
Tiesnese apgalvo, ka, būdama maksātnespējas procesa administratore, viņa rūpīgi izvērtēja visus kreditoru pieteiktos prasījumus. Daļu no tiem administratore neatzinusi, jo to pamatā bijuši fiktīvi darījumi, kurus noslēdzis SIA "Kazakov" parādnieka pārstāvis Dairis Rītiņš. Administratores prasības par apstrīdēto darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem par pamatotām atzinusi tiesa. Arī daļu prasījumu administratore atzinusi un lēmumus par pamatotiem atzinusi tiesa.
Tiesnese uzsvēra, ka uzņēmuma maksātnespējas procesā viņa bija pieņēmusi lēmumus gan par prasījumu neatzīšanu, gan par prasījumu atzīšanu. "Neatzinu tos prasījumus, kuri tika pamatoti ar fiktīviem darījumiem. Šos darījumus apstrīdēju arī tiesā un šie darījumi tika atzīti par spēkā neesošiem. Savukārt atzinu to kreditoru prasījumus, kuri veica samaksu par precēm, bet kuriem prece netika piegādāta. Mani lēmumi tika pārsūdzēti tiesā, taču sūdzības tika noraidītas kā nepamatotas," apgalvo tiesnese.
Viņa uzsver, ka tiesa secināja, ka konkrētajā situācijā viņa bija pieņēmusi pamatotus lēmumus par kreditoru prasījumu atzīšanu, jo darījumi tiek apstiprināti ar bankas konta izrakstu. "Apstrīdēju parādnieka pārstāvja Rītiņa noslēgtos fiktīvos darījumus, kā arī vērsos tiesā pret šo personu saistībā ar "Kazakov" grāmatvedības dokumentu nenodošanu un zaudējumu nodarīšanu "Kazakov" kreditoriem. Nedz policija, nedz prokuratūra, kā arī citas iestādes neapšaubīja manas darbības likumību. Manu darbu maksātnespējas procesa administratora amatā vairākkārt pārbaudīja Maksātnespējas kontroles dienests, kuram ik ceturksni sniedzu informāciju par "Kazakov" procesa norisi. Visa procesa laikā neviens pārkāpums manā darbībā netika konstatēts," sacīja tiesnese.
Pulle-Čižova administratora pienākumus "Kazakov" maksātnespējas procesā pildīja no 2017.gada februāra līdz 2021.gada februārim, kad viņa tika atbrīvota no administratora amata saistībā ar iecelšanu ELT tiesneses amatā.
Jaunā tiesa darbu sāks 31.martā. Tiesas kompetencē būs izskatīt lietas par koruptīviem noziegumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt ELT kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā Saeima noteica pērn, pieņemot attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā.