Ģenerālprokurors uzskata, ka Ventspils baseina lietā pret noslīkušā zēna vecākiem krimināllieta izmeklēta pamatoti (4)

Vairāki raidījuma aptaujātie juristi un advokāti pārmet policijai, VID un prokuratūrai, ka, tā vietā, lai atvainotos vecākiem, ka ir "pāršauts pār strīpu", notiek skaidrošanās, ka likums šādu rīcību pieprasīja. Un pie vainas ir nevis izmeklējošo iestāžu formālā pieeja, bet Saeimas slikti un neprecīzi uzrakstīti likumu panti. 

Lietas būtība saistīta ar Krimināllikuma 219.pantu, kas nosaka, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā lielā apmērā var draudēt pat ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Pants uzrakstīts tā, ka tik bargu sodu var piemērot gan amatpersonai, kas apzināti slēpusi miljonus ofšoros, gan vecākiem, kuri saņēmuši par 10 tūkstoš eiro lielāku kompensāciju pēc traģiskas bērna nāves. 

LR Ģenerālprokurors Juris Stukāns uzskata, ka krimināllieta ir uzsākta pareizi. 

2018.gada 20.jūnijā abi bojāgājušā zēna vecāki noslēdza vienošanos ar SIA "Olimpiskais centrs "Ventspils"" par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Dažas dienas vēlāk savos bankas kontos viņi saņem kompensāciju. Kā tas ir apliecināts centra valdes priekšsēdētāja vēlāk sniegtās liecībās policijai - nauda uzskatāma kā kompensācija kriminālprocesa ietvaros. Likums nosaka - no šādas kompensācijas nodokļi nav jāmaksā. 

Pēc gada, 2019.gada 29.maijā, zēna māte iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā savu ikgadējo deklarāciju. Kompensācijas summu neuzrāda. 2020.gada sākumā deklarāciju VID iesniedza tēvs. Arī viņš dokumentā summu nenorāda. 

Izmeklētāji, kuri jau vairāk kā 2 gadus tobrīd izmeklē, kurš vainojams noslīkušā zēna nāvē, 2020.gada 28.septembrī bankai "LUMINOR" pieprasa tēva konta izrakstu. "Swedbank" - ziņas par darījumiem mātes un olimpiskā centra kontos.

2020.gada 20.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ventspils reģionālās nodaļas vecākā inspektore Baiba Ansberga secināja, ka baseina lietas izmeklēšnas ietvaros esot "iegūtas aptuvenas ziņas", ka vecāki ar olimpisko centru slēguši vienošanos, saņēmuši naudu. Bet to līdz 2019.gada 1.aprīlim nav deklarējuši.

Inspektore Ansberga uzskata, ka notikušais uzskatāms par noziegumu pret tautsaimniecību un nosūtāms tālākai izmeklēšanai VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei.  

Šajā pašā dienā policja sūta vēstuli olimpiskajam centram, Ventspils domei un Latvijas olimpiskajai komitejai, lai pieprasītu vienošanās dokumentu ar vecākiem, par kura esamību esot kļuvis zināms izmeklētājiem. Vienošanos policija pieprasa izsniegt arī advokātam, kurš iesniegumā atbild, ka policijai likums šādu informāciju no advokāta prasīt aizliedz. 

Latvijas olimpiskā komiteja policijai atbildēja, ka Ventspils baseina vadība rīkojusies atbilstoši visiem tiesību aktiem. Rakstīts arī Valsts kontrolei - tā atbildējusi, ka bez revizijas kompensācijas izmaksāšanas pamatotību policijas uzdevumā izvērtēt nevar. 

Gandrīz mēnesi pēc lietas nosūtīšanas VID 2020.gada 10.novembrī prokurors Nauris Pinkovskis, kurš uzrauga Ventspils baseina lietas izmeklēšanu, devās uz abām bankām un apskatījās abu vecāku un Ventspils baseina kontus un secināja, ka tajos ir redzami kompensācijas izmaksa un saņemšana.

10 dienas vēlāk - 2020.gada 20.novembrī - pret abiem vecākiem VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsāka divus kriminālprocesus.

Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors apgalvoja, ka vecākiem izmeklētāji esot prasījuši viedokli par kompensācijas saņemšanu, bet viņi atteikušies no liecību sniegšanas. Bet vecāku advokāts Didzis Vilemsons apgalvoja, ka izmeklētājiem uz galda jau bijis sagatavots dokuments, kurā abi vecāki atzīti par aizdomās turamajiem. 

Vecāku advokāts un ģenerālprokurors ir atšķirīgās domās par to, kā šajā gadījumā jātulko likumi. Juris Stukāns atsaucas uz likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tajā teikts - ja ienākumi pārsniedz 10 tūkstošus eiro gadā, deklarācija jāiesniedz tekošā gada laikā. Ja tas nav noticis - tas ir pārkāpums. Papildināt vai labot neuzrādīto lielā apmēra summu deklarācijā nevar. 

Saeimas deputāta Andreja Judina Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē 23. martā deputāti izvaicāja ģenerālprokuroru par to, kāpēc rīcība pret vecākiem bijusi tik barga.

Tika secināts, ka krimināllikuma pants ir neskaidrs un arī nākotnē varam piedzīvot līdzīgus gadījumus, tāpēc tuvākajā laikā varētu lemt par to mainīšanu.