Raidījums: "Labāk vēlu, nekā nekad." Prokurors par digitālās televīzijas lietas apsūdzībām

Prokurors Monvīds Zelčs digitālās televīzijas lietā, kas 2009.gadā tika sākta pēc Valsts kontroles revīzijas, cēlis apsūdzības deviņām personām. Starp tām ir arī Šķēle un Šlesers. 

Zelčs lietu pērn pavasarī pārņēma savā izmeklēšanā, lai neiestātos noilgums.

"Mums ļoti grūti, maigi izsakoties, gāja ar to lietu. Paralēli šim procesam gāja arī "oligarhu lieta", un tur vienu brīdi gandrīz visi biroja darbinieki strādāja, tajā skaitā tas izmeklētājs, ka šajā lietā. Turklāt tas izmeklētājs nomainījās, pēc tam nomainījās vēl divi izmeklētāji. Rezultātā lieta tika atdota pagājušā gada sākumā vēl vienam cilvēkam. Un tad vienkārši nebija citu iespēju kā reaģēt. Šī lieta tika izņemta ārā, lai neiestātos noilgums," intervijā LTV raidījumam skaidroja Zelčs.

Prokurors atzīst, ka izmeklēšanas termiņš ir "pārmērīgs", bet "labāk tomēr vēlāk, nekā nekad".

Bijušais satiksmes ministrs Šlesers, kurš ceturtdien ieradās prokuratūrā pēc apsūdzības raksta, par samērā negaidīto lietas pavērsienu pauda, ka "vecais oligarhu zupas katliņš ir izvilkts, lai tikai būtu interesantāk priekšvēlēšanu laikā".

Šlesers neatzina vainu krāpšanā, un uzsvēra, ka pats nebija iepirkumu komisijas sastāvā un nebija vairs ministrs, kad tika parakstīts līgums par digitālās televīzijas ieviešanu.

Lai labāk izprastu 2008.gadā organizētā iepirkuma kontekstu, jāpakāpjas vēl senāk pagātnē. Tūkstošgades sākumā notika pirmais mēģinājums ieviest Rīgā un tās apkārtnē digitālo televīziju. Šo  projektu aprāva valdības maiņa un KNAB iejaukšanās, aizturot Šķēles finansistu.

Muitas noliktavā atradās jau nopirktas iekārtas. Kad "Tet" 2009.gadā ieguva tiesības ieviest digitālo televīziju, tas lielā mērā notika pateicoties šīm pašām iekārtām, kuras uzņēmums arī lika lietā.

Šķēle bija aizdevis pirmajā digitālās televīzijas lietā apsūdzētajam Andrejam Ēķim 10 miljonus ASV dolāru, lai Ēķis varētu atmaksāt no valsts saņemto naudu, ko lika atdot Stokholmas šķīrējtiesa. Cik zināms, Ēķis parādu neatdeva, bet Šķēlem parādā palika uzņēmums "Hannu Digital", kam piederēja iegādātie raidītāji.

"Gan normatīvie akti, gan konkurss, gan tālākie līgumi, visas šīs darbības ir savstarpēji saistītas ar vienu mērķi - iesaistīt "Hannu Digital", kas faktiski projektam nebija vajadzīgs," kriminālprocesa būtību skaidro prokurors Zelčs.

Šlesers, kuru apsūdz krāpšanā, noliedz, ka viņam ar Šķēli būtu bijusi vienošanās par digitālās televīzijas iekārtu realizēšanu. Arī naudu viņš neesot saņēmis.

"Es daudzus cilvēkus dzīvē neesmu redzējis. Tie uzvārdi, kas man tiek saukti, es viņus dzīvē neesmu nekad saticis. Tagad man saka, ka es esmu bijis kaut kādā grupā. Piedodiet, tā tas nav bijis. Tie ir meli, tas ir safabricējums," sacīja Šlesers.

Šķēle nedēļas sākumā medijiem paziņoja, ka apsūdzību uzskata par nepamatotu, aicināja pēc iespējas ātrāk krimināllietu nodot tiesas vērtēšanai un solīja visas ziņas, ka ir viņa rīcībā, sniegt izmeklēšanas iestādēm.

Sastapts pie biroja Dzirnavu ielā, Šķēle atbildēja, ka plašākus komentārus nesniegs: "Paldies, es atturēšos jebko teikt. Es esmu izplatījis publiski paziņojumu. Jums tas ir zināms. Lūdzu to respektēt."

Šķēli apsūdz krāpšanā un netīras naudas atmazgāšanā. "De facto" zināms, ka, apsūdzības ieskatā, Šķēle legalizējis aptuveni miljonu eiro, ko saņēmis caur vienu no "Hannu Digital" īpašniekiem.

Prokuratūra pērn bija aplēsusi, ka uzņēmumam nodarīti zaudējumi 7,6 miljonu eiro apmērā. Tagad šī summa koriģēta līdz ne mazāk kā 3 miljoniem eiro. Taču uzņēmums "Tet" neuzskata, ka tam vispār būtu nodarīti kādi zaudējumi. Tādēļ "Tet" lietā nav pieteicies kā cietušais.  

Apsūdzētajiem Šķēlem un Šleseram izmeklēšanas ietvaros piemēroti aresti mantai. "De Facto" zināms par arestētām dažu uzņēmumu kapitāldaļām un pāris nekustamajiem īpašumiem – konkrēti rindu māju Rīgā un zemi Dobeles novadā. Daudz vērtīgāki īpašumi pieder abu bijušo politiķu ģimenes locekļiem, bet tiem aresti nav piemēroti.

Prokurors pauž, ka izmeklēšanu drīz pabeigs un lietu sūtīs uz tiesu. Teorētiski vēl gan pastāv iespēja vienoties par sodu bez tiesas, bet prokurors nedomā, ka kāds tam piekritīs.