Dumpis skaidroja, ka šī medikamenta gadījumā ārstēšana ir jāsāk pēc iespējas ātrāk, ambulatori un pēc kontakta ar Covid-19 slimnieku vai slimības pašā sākumā. Situāciju sarežģījot fakts, ka medikaments jāievada vēnā un pēc tā var rasties nopietnas blaknes. Tāpēc pagaidām infektologam šķiet, ka vismaz Latvijas apstākļos šos medikamentus varētu lietot tikai stacionāra apstākļos. "Kopumā jāsaka, ka pētījumi vēl turpinās, un to, kā labāk pielietot šos medikamentus, uzzināsim pēc to noslēguma," sacīja Dumpis.
Speciālists uzskata, ka šīs terapijas vietā ērtāk būtu visus vakcinēt pret Covid-19. "Vakcinētiem cilvēkiem šos medikamentus pielietot nav vajadzības. Turklāt pēc zāļu lietošanas kādu laiku vakcinācija nav iespējama," piebilda infektologs.
Vislielākā problēma gan esot monoklonālo antivielu terapiju izmaksas, kas ir ļoti augstas. Pēc Jaudzema aplēsēm, šādām zālēm izmaksas varētu būt pat desmitos vai simtos tūkstošu eiro, līdz ar to, lai arī medikaments uzrāda augstāku efektivitāti nekā, piemēram, remdisivīrs, šīs zāles tomēr nebūs plaši pieejamas.
Tas, vai šīm zālēm laika gaitā kritīsies cena, būšot atkarīgs no to izstrādātāja - kā tas būs nolēmis aizsargāt savu intelektuālo īpašumu. Kā piemēru Jaudzems norādīja remdisivīru, kas attīstītajās valstīs tiek pārdots par augstāku cenu nekā attīstības valstīs. Tas esot skaidrojams ar to, ka šo medikamentu attīstītajās valstīs ir atļauts izplatīt tikai farmācijas kompānijai "Gilead", kamēr citur, piemēram, Āfrikā un Āzijā, uz pandēmijas laiku "Gilead" medikamentu ražošanai un izplatīšanai licencējis arī vietējām kompānijām bez patentmaksas, kā rezultātā samazinās arī medikamenta cena.