VBTAI Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore sacīja: "Lielais vairums no cilvēkiem, kuri lūdza papildus informāciju vai nepiekrita kaut kam, tie bija vecāki, kuri, teiksim, ir vienojušies, ka bērns dzīvo ar vienu no vecākiem, bet pabalstu, šo ģimenes valsts pabalstu, saņem otrs vecāks. Līdz šim par šo summu pretenziju nav bijis, kas ir noteiktais ģimenes valsts pabalsts, savukārt saņemot no valdības šo te informāciju par šiem 500 eiro, protams, aktualizējās stāsts, kāpēc jāsaņem vecākam, kurš faktiski bērnu neaudzina."
"Otrs aspekts, samērā bieži raksta bērnu vecāki, kuri strīdas par bērnu saskarsmi un aizgādību, kuri ir iztiesāšanās procesā, kur tiesa nav pieņēmusi galīgo nolēmumu. Piemēram, tā baža tur ir tāda, ka nevēlas saņemt šo pabalstu, bet uzskata, ka otrs vecāks šo pabalstu neiztērēs tā, kā tas būtu labāk bērna interesēm. Un tad šeit tiek skaidrots, ka bērns ir vecāka apgādībā un pabalsts ir vecākam par bērnu un vecāks pēc saviem ieskatiem, pēc bērna vajadzībām šo pabalstu arī izlieto," sacīja VBTAI pārstāve.
Speciālisti iesaka iesaistīt bērnus ģimenes finanšu situācijas risināšanā un, ja ir iespējams, daļu naudas tomēr iztērēt tieši viņu interesēs. Savukārt vietējo sociālo dienestu darbinieki aicināti īpaši uzraudzīt nelabvēlīgās ģimenes, pārliecinoties, vai nauda tiek tērēta mājsaimniecības un bērnu vajadzībām.