Kurzemes mežos atrasts labi saglabājies kara laika bunkurs (15)

Zvārdes mežzinis Mārtiņš Rutkis stāsta, ka tik labi saglabājušos bunkuru, viņš atradis pirmo reizi un bijis patīkami pārsteigts. Tad arī apturēti mežistrādes darbi, lai speciālisti var izpētīt vēstures liecinieku.

Izpētes darbos pieaicinātais vēsturnieks Roberts Sipenieks stāsta, ka Baltezerā pie Brocēniem 1945.gada pavasarī notikušas aktīvas kaujas un minētajā vietā atradusies vācu 122. kājinieku divīzija. Bunkurs kā militāra būve bijis frontes aizmugures atpūtas vieta. Bunkura galvenais uzdevums – lai būtu kur karavīram patverties.

Par to, ka konkrētais atradums, bijis vācu bunkurs, liecinot kaut vai tikai tā izejas novietojums. Tā kā uzbrukums noticis no Brocēnu puses, tad svarīgi bijis, lai zemnīcas izeja atrastos ziemeļu pusē.

Pats pirmais bunkura uzdevums – gadījumos, ja karavīri atpūšas un notiek uzbrukums, izkļūšana notiktu virzienā, kur ir savējo aizmugure. Izeju karavīri veidojuši ar pakāpieniem, pārsvarā izliekot ar dēļiem, lai būtu ērta ienākšana.

Bieži vien lejā pie durvīm bijusi bedre, kur sakrāties ūdenim slikto laika apstākļu gadījumā. Tāda ir arī šajā bunkurā.

Karavīri vēlāk bedri izsmēla. Ieejas dziļums bunkurā ir salīdzinoši liels – aptuveni trīs metri. To gan tagad klāj paliels zemes slānis. Par to, ka atradums bijis vācu bunkurs, liecina arī tajā esošie sarkanie komunikāciju vadi, kurus laika zobs skāris minimāli.

Otrā pasaules kara laikā, galvenais būvmateriāls bijis koks, jo pieejams bijis visiem. Tad, kad bunkuram tika izveidots karkass, izolācijai tikušas saliktas sūnas, tālāk likts zemes slānis un notikusi bunkura maskēšana, lai uzlidojuma brīdī, tas nav pamanāms arī no augšas.

Vēsturnieks izrādīdams bunkuru uzsver, ka karavīri to iekārtojuši racionāli, lai ir vieta, kur pēc ierakumiem jeb, kā paši teikuši, atnākot no grāvjiem, atpūsties.

Brocēnu bunkurā var labi saskatīt, ka guļvietas bijušas iekārtotas divos stāvos. Baļķos labi redzamas guļvietu gropes. Apakšā guļbaļķu grīda, zem kuras grāvis, kur krāties ūdenim, pēc tam siltināta ar sūnām.

Bunkurā pārsvarā bijušas pašu karavīru taisītās lampiņas no čaulām, arī sveces. Ļoti bieži bunkurā bijis logs. Tāds ir šajā zemnīcā, kur tas veidots trīsstūrī, lai labāk ieplūst gaisma. Logam priekša bijuši stikli, pudeļu apakšas, sviestpapīrs, kas parasti gaisa uzbrukumos cietis visupirms. Vakarā, kad rakstījuši vēstules, karavīri centušies izmantot katru brīdi, kamēr varējuši saskatīt pašu rakstīto.

Vēstures materiālos saglabājušās vairākas atmiņas par dzīvi bunkurā. Vēsturnieks stāsta, ka karavīru atmiņās tā ir mājas izjūtu. Karavīri raksta, ka, atgriežoties no kaujām un ieejot bunkurā, viņu ķermeņus apņēmis siltais gaiss. 1945.gada ziema un pavasaris bijuši auksti.

Video: raidījuma "Panorāma" sižets