Uzlikts arests Šķēles un Šlesera pārstāvēto uzņēmumu daļām (16)

LETA šodien jau rakstīja, ka digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

Firmas.lv informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēles mantai - uzņēmuma "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" daļām 88 888 eiro vērtībā. Tāpat piemērots arests Šķēles mantai - uzņēmuma "TA sabiedrība" daļām 4020 eiro vērtībā.

Arests arī uzlikts Šlesera mantai - "Avadel" daļām 10 000 eiro vērtībā.

Jau ziņots, ka minētajā kriminālprocesā patlaban kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas - bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. 

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka apsūdzēti ir arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.

Deviņas personas apsūdzētas par par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Prokurors Monvīds Zelčs neatklājot apsūdzēto vārdus aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā un LETA zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.

Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu "Hannu Digital".

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" patlaban nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsa uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Uzņēmumā aģentūrai LETA pirmdien skaidroja, ka uzņēmuma dalība virszemes apraides ieviešanas projektā uzņēmumam ir devusi iespēju attīstīt jaudīgu stratēģisku virzienu - televīziju, kā arī sniegusi pozitīvu finansiālu ietekmi. Tāpat auditu rezultāti nekonstatēja, ka uzņēmumam būtu nodarīti zaudējumi.

Izvērtējot prokurora līdz šim sniegto informāciju un saņemot juridisko atzinumu no zvērinātiem advokātiem, valde secināja, ka uzņēmuma rīcībā nav faktu un informācijas, lai pieteiktos par cietušo un iesniegtu pamatojamu un pierādāmu kompensācijas pieteikumu.

"Tet" valde prokuratūrai par šo nosūtījusi vēstuli. Ja tiks saņemta kāda jauna informācija, kas liecinās par pamatu pieteikties par cietušo, valde atkārtoti izvērtēs savu lēmumu.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.