Kāpēc mirušu cilvēku dzīvokļiem turpina pienākt neapmaksāti rēķini? (3)

2015. gadā Rīgā, kādā Artilērijas ielas koka ēkā vienā no dzīvokļiem izcēlās ugunsgrēks. Diemžēl mājokļa saimnieks gāja bojā. Rēķinā redzams, ka ir jāmaksā nepilni 6 eiro par ūdens patēriņa starpību, 16 eiro apsaimniekošanas maksa, 2 eiro un 7 centi – par atkritumu izvešanu; kopumā nedaudz vairāk kā 31 eiro.

Rīgas pašvaldību SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārstāvis Krists Leiškalns skaidroja, ka visbiežāk, paejot laikam, parādās mantinieki, kuri pārņem īpašumu un saistības, kas uz to attiecas. Artilērijas ielas gadījumā cilvēks ir miris ārpus valsts, un visas procedūras, kas saistītas ar informācijas pieprasīšanu un saņemšanu, ir ievilkušās daudz ilgāk, nekā tas ir ierasti.

Līdzīga situācija novērota Iļģuciemā, Lidoņu ielas 7. namā, kurā saimniece pirms trim gadiem nomirusi, joprojām stāv tukšs. Kaimiņi ir neizpratnē, kurš ziemā maksā par apkuri un vasarā par karsto ūdeni, un spriež, ka maksājumi droši vien tiek pierēķināti viņiem. Dzīvoklī, kopš cilvēks guldīts zemes klēpī, neviens tā arī neesot manīts.

Kā norādīja Leiškalns, šobrīd turpinās visas procedūras, kuru rezultātā būs vai nu mantinieks, vai arī īpašums tiks atzīts kā bezsaimnieka un nonāks valsts īpašumā.

RNP uzsvēra – iedzīvotājiem nav jāapmaksā mirušu cilvēku īpašumu dīkstāve. Visi izdevumi būs jāsedz vai nu dzīvokļa mantotājiem, vai jaunajiem īpašniekiem.

"Parāds ir konkrētam īpašumam. Konkrētam īpašniekam veidojas parādsaistības, un pēc tam šīs parāda saistības seko līdzi īpašniekam. Tā ka nav jautājums, ka varētu sadalīt šo parādu," teica Leiškalns.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka gadījumos, kad aizsaulē aiziet dzīvokļa īpašnieks, tiek uzsākta mantojuma lieta, ko ierosina pie notāra. Pat tādā gadījumā, ja mirušajam nav bijis tuvinieku.