Iedzīvotāji vāc parakstus par klātienes mācību noteikšanu visiem mazo klašu skolēniem (4)

Iniciatīvai nepieciešams iegūt 10 000 parakstu, lai to iesniegtu izskatīšanai parlamentā.

Kā iniciatīvas autore norādīta Laura Ērkšķe, kura aicina, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus, atļaut klātienes mācības visiem 1.-4. klases skolēniem, neatkarīgi no 14 dienu kumulatīvā Covid-19 gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

Viņasprāt, ir nepieciešams labot Ministru kabineta rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", paredzot, ka klātienes mācības visiem 1.-4. klases skolēniem tiek organizētas klātienē, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus un veicot izglītības iestādē klātienē nodarbināto iknedēļas testēšanu.

Ērkšķe skaidroja, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Centrālās statistikas pārvaldes dati par saslimstību ar Covid-19 liecina, ka februāra sākumā ieviestie ierobežojumi īstenot klātienes mācības nav sasnieguši savu mērķi - mazināt minēto saslimstību.

"Minimālā saslimstības samazinājuma cēloņsakarība ar ierobežojumiem izglītības jomā nav pierādāma. Taču ir skaidrs, ka šie ierobežojumi neatsver neērtības un zaudējumus, kas rodas neklātienes mācību procesā mazākajiem skolēniem un to vecākiem," pauda parakstu vākšanas iniciatore.

Viņa atzīmēja, ka, lai 1.-4.klases skolēns spētu piedalīties neklātienes mācību procesā, tam ir nepieciešams pieaugušā atbalsts. Tas nozīmē, ka pilnvērtīgi veikt savus pienākumus strādājošs vecāks bērna mācību procesa laikā nevar.

Pēc viņas domām, tas pakļauj šos vecākus lielākam riskam būt mazāk konkurētspējīgiem darba tirgū vai piespiež samierināties, iespējams, ar zemāku atalgojumu, ko samazināta paveiktā darba apjoma dēļ varētu piedāvāt darba devējs.

Ērkšķe uzsvēra, ka darba devējam tāds darbinieks nav īsti "pievilcīgs", jo no valsts puses nav pietiekama atbalsta mehānisma darba devējiem, kam jāsamierinās ar to, ka darbinieks faktiski strādā uz pusslodzi. Savukārt ģimenēs, kurās vecāku darba specifika neļauj piedalīties bērna klātienes mācībās, visticamāk bērnam vispār netiek sniegts pietiekams atbalsts mācību procesā, it īpaši, ja ienākumi no šī darba ir vienīgais ģimenes iztikas avots, piemēram, ja bērnu audzina viens vecāks vai otrs vecāks ilgstoši ir bezdarbnieks.

Tātad šim bērnam principā ir liegtas tiesības uz kvalitatīvu izglītību, uzskata iniciatīvas autore.

Vienlaikus kā ļoti būtisku apstākli viņa min to, ka tik maziem bērniem ir ārkārtīgi svarīgi regulāri uzturēties vienaudžu vidū, stiprinot savas socializēšanās prasmes un iemaņas, kā arī būt fiziski aktīviem. Ērkšķe uzsvēra, ka tas šobrīd principā ir liegts. "Neesot regulāram, paredzamam atbalsta mehānismam no valsts puses, kas ļautu vecākiem algot palīgus bērnu mācību procesā vai kas kompensētu samazinātos ienākumus, esošie ierobežojumi neatsver ieguvumu - minimālu saslimstības samazinājumu," uzskata parakstu vākšanas iniciatore.

Atļaujot sākumskolēniem mācības klātienē, viņasprāt, bērni no tā iegūs izglītību pienācīgā kvalitātē, sociālās iemaņas un psiholoģisko līdzsvaru. Savukārt vecāki gūs iespēju pilnvērtīgi veikt savu darbu bez bažām palikt bez darba vietas vai ar samazinātiem ienākumiem. Tikmēr darba devēji iegūs darbiniekus, kas spēj pilnvērtīgi veikt savu darbu, bet valsts - iespēju ietaupīt budžeta līdzekļus, kas nebūs jānovirza papildus atbalsta mehānismiem strādājošiem vecākiem vai bezdarbnieku pabalstiem, un vecākus, kuri ir motivētāki ievērot ierobežojumus, ja tas ļauj sākumskolas bērniem apmeklēt klātienes mācības.