Ziņojumā pauž aizdomas, ka ekonomisko lietu tiesnese sadarbojusies ar PVN krāpniekiem

SIA "Kazakov" ir viena no tūkstošiem Rīgas daudzstāvu mājās reģistrētām firmām, bez gada pārskatiem, darbiniekiem vai ofisa. 2016.gada vasarā tās finansēs sākās rosība, un divu mēnešu laikā caur kontu "Swedbank" izplūda vairāk nekā 2 miljoni eiro. Bankai radās nelāgas aizdomas un tā sāka padziļinātas pārbaudes. Uzņēmums darījumus pārcēla uz Lietuvas "Šauļu banku".

"Kazakov" kontā Lietuvā nepilna mēneša laikā 15 Eiropas firmas ieskaitīja 2,7 miljonus eiro. Naudu nekavējoties pārskaitīja 19 citiem uzņēmumiem. Pusmiljonu eiro "Kazakov" gribēja skaitīt divām Ķīnas firmām. "Šauļu bankai" radās aizdomas un tā kontu bloķēja. Nauda tur iestrēgusi līdz pat šodienai.

Firmas vienīgā amatpersona bija Dairis Rītiņš. Autostlēdznieks par miljonus apgrozoša uzņēmuma īpašnieku un vadītāju esot kļuvis nejaušības pēc.

Bijušais SIA "Kazakov" īpašnieks Dairis Rītiņš sacīja: "Es biju īslaicīgā aizturēšanā nokļuvis par automašīnām, metāllūžņu darbībām, un iepazinos ar vienu personu, kuram bija paziņas ar shēmām, nodokļiem un visādām lietām."

Tā Rītiņš saticis cilvēkus, kas piedāvājuši vienkāršu darbu: izlikties par uzņēmēju. Par to esot solījuši ap procentu no naudas, kas izplūdīs cauri firmas kontiem.

"Bija tāds piedāvājums, ka viņiem ir Eiropā PVN kaut kādi karuseļi vai shēmas, kur vajag tikai vienu personu. Viss notiks ārzemēs, Latvijā nekas nenotiks, preces nenotiks, būs tikai naudas plūsma, kas ies cauri. Par to piedāvāja naudu," norādīja Rītiņš.

PVN shēmu būtība ir dzenāt preci pāri robežām, lai tā izskatās pēc eksporta. Darījumu ķēdē kāda firma nesamaksā uzkrāto PVN, bet cita no valsts saņem nodokļa atmaksu. Krāpnieki izmanto mazas un dārgas preces, bet šie darījumi bieži notiek tikai uz papīra. PVN karuselī griezās arī Rītiņa "Kazakov".

PVN krāpnieki domāja, kā tikt pie "Šauļu bankā" iesaldētā pusmiljona. Radās atjautīgs plāns: Rītiņš atzīstas, ka naudu izkrāpis un tā jāatdod atpakaļ. Firmu "Kazakov" ziedo, ierosinot maksātnespēju. Rītiņu pašu shēmas dalībnieki solīja izpestīt vēlāk, kad nauda būs atgūta.

Kad plāns bija gatavs, Rītiņam lika firmu pārreģistrēt adresē Purvciemā, Vaidavas ielā. Tas tika darīts, lai lemšana par maksātnespēju nonāktu īstajā tiesā.

Tiesa rekordātrumā -četrās dienās - 2017.gada februārī izsludināja maksātnespēju. Ieceltā administratore darījumos neko fiktīvu nesaskatīja un karuseļa firmas iekļāva kreditoru sarakstā. Tiklīdz "Kazakov" kontu atbloķētu, tā naudu atdotu shēmotājiem. Pret Rītiņu ierosināja kriminālprocesu.

Rītiņš teica: "Es sākumā arī piekritu visam tam. Kad sapratu, ka man nekādas naudas nebūs, sāku runāt, kā ir."

Rītiņam radās aizdomas, ka pie solītās vieglās peļņas netiks, un viņš sāka likumsargiem stāstīt par PVN krāpšanas shēmu, taču dzirdīgas ausis neatrada. Lielāku interesi par "Kazakov" finansēm izrādīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Tā vadītājs Viesturs Burkāns 2017. gada aprīlī policijai nosūtīja ziņojumu, izsakot aizdomas, ka Latvijas firmas darījumi ir PVN krāpšanas shēma, un ka arī maksātnespējas administratore darbojas shēmas labā. Šo versiju policija tā arī nav izmeklējusi.

"Viņi, protams, saka, ka ir kaut kādi pratināti. Nu, protams, ka otrā pusē ir tādas personas kā es, kuri kaut ko jau pasaka, ka ir bijuši darījumi. Jo mans uzdevums bija vienmēr apstiprināt darījumu. Par to tad es arī dabūtu atlīdzību, ka es visu laiku apstiprinu darījumus," piebilda Rītiņš.

"Kazakov"darījumu partneri atbilst fiktīvu uzņēmumu pazīmēm. Informācijas par to darbību nav, īpašniekus vai vadītājus atrast ir gūti, vairākiem no tiem bijušas nepatikšanas likuma priekšā. Nīderlandes Fiskālās izlūkošanas un izmeklēšanas dienests firmā "Rimatel" veicis kratīšanas aizdomās par PVN karuseļu shēmām.

Spānijā reģistrētās "Importaciones Marlin" vienīgā amatpersona pirms sešiem gadiem notiesāta par nodokļu noziegumiem un dokumentu viltošanu grupā. Itālijas kompānijas "Phone Global Service" īpašnieks jau pēc darījumiem ar SIA "Kazakov" pieķerts nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanā un rēķinu viltošanā. Beļģijas "Futur International Import" vadītājs tiesāts par naudas atmazgāšanu.

Šos uzņēmumus tiesvedībā par iesaldēto pusmiljonu pārstāv advokāts Kārlis Tračums.

NP: "Dienests pieļauj, ka jūs esat bijis iesaistīts jau kopš sākuma. Tad viņi kļūdījās?"

Tračums: "Ir vairāki ziņojumi. Tā nav patiesība, respektīvi, to ziņojums, ko es esmu lasījis. Kontroles dienests izvirzīja versiju, kuru policijai bija jāpārbauda. Tā nav patiesība. Bija arī versijas, ka es esmu organizējis Eiropas līmenī darījumus šiem te darījumu partneriem, bet es par katru no šiem, tai skaitā "Kazakov", uzzināju tikai tad, kad pie manis vērsās pēc juridiskās palīdzības."

NP: "Jūs gribat teikt, ka tā SIA "Kazakov", kas bija reģistrēta mazā dzīvoklīti Teikā via Purvciemā, reāli arī piegādāja telefonus vairāku sumtu tūkstošu eiro vērtībā."

Tračums: "Es nezinu, ar ko viņa nodarbojās pirms tam, bet dažiem no maniem klientiem daļēji piegādes tika veiktas, dažiem pilnīgi."

NP: "Šīs pavadzīmes, šie darījumi - mobilos telefonus un planšetes neredzējāt?"

Rītiņš: "Nekas nebija, neredzēju, nekad nav bijis Latvijā, bet tagad pēc lietas materiāliem es redzu, ka viņi arī kādreiz it kā ir bijuši Latvijā, bet neviens paraksts nav mans, visi viņi ir viltoti. Tas arī redzams skaidri un gaiši. Inspektore tiesā saka: lieta ir pierādāma ar naudas plūsmu un dokumentiem, šiem viltotajiem, un Stukāns arī atbild: un tas ir arī PVN mazgāšanas shēmas galvenais ierocis - uztaisīt tupa papīrus kaut kādus un rādīt, ka tas ir reāls darījums. Bet kur ir liecinieki, kur ir kas? Neviena nav. Un vienīgais valdes loceklis esmu es, kurš saka, ka darījumi nav bijuši. Ko jūs vēl gribat? Pilnīgs sviests."

Rītiņš ir dusmīgs, ka shēmotāji viņu "uzmetuši", padarot par grēkāzi, bet naudu nav samaksājuši. Viņš tur aizdomās arī likumsargus. Policija un prokuratūra tiesā prasa iesaldēto naudu sūtīt Tračuma pārstāvētajiem uzņēmumiem, bet pēc tiesas izmeklētāja Aija Zālīte nofilmēta sēžamies Tračuma auto.

Advokāts apgalvo, ka Rītiņa sūdzības saistītas ar to, ka lietā par cietušo atzītā puse nav piekritusi dalīties ar arestēto naudu. Pats Rītiņš to arī nenoliedz.

Rītiņš sacīja: "Es esmu, saucamais, naudas mūlis, kurš vienkārši ir "bampers" ielikts. Tad ir jāsoda arī cilvēki, kuri ir veidojuši to shēmu. Viņi jau tālāk strādās."

Maksātnespējas administratore, kas pieņēmusi shēmotājiem izdevīgos lēmumus, ir Oksana Pulle-Čižova. Viņa iekļāva Tračuma klientus "Kazakov" kreditoru reģistrā un neko aizdomīgu nepamanīja. Kopš 8. marta viņa vairs nav "Kazakov" maksātnespējas administratore. Viņu Saeima apstiprinājusi par jaunveidojamās Ekonomisko lietu tiesas tiesnesi. Pulle-Čižova apšauba to, ka "Kazakov" varēja būt daļa no PVN krāpšanas shēmas, bet Burkāna ziņojumā minētās aizdomas par palīdzību PVN krāpniekiem viņa noraida.

Pulle-Čižova teica: "Par šo ziņojumu es neesmu informēta, lai gan saistībā ar parādnieka pārstāvju darbībām bija uzsākti vairāki kriminālprocesi SIA "Kazakov" maksātnespējas procesa ietvaros, taču ne no vienas tiesībsargājošās iestādes es nesaņēmu informāciju, ka šis uzņēmums būtu iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā."

NP: "Apsūdzētā persona gan tiesā, gan policijā esot apgalvojis, ka uzņēmums ir fiktīvs un radīts naudas atmazgāšanai un PVN izkrāpšanai. Vai jums radās tāds iespaids?"

Pulle-Čižova: "Kā administrators es vērtēju dokumentus, un parādnieka pārstāvis nav nodevis man grāmatvedības dokumentus. Līdz ar to es savā darbībā vadījos no tiem dokumentiem, kuri man tika iesniegti kopā ar kreditoru prasījumiem."

Pulle-Čižova būs viena no deviņiem tiesnešiem jaunajā tiesā. Tā atradīsies Rīgas Pārdaugavas tiesas ēkā, darbs jāsāk jau pēc divām nedēļām. Nevienam no izvēlētajiem deviņiem nav pieredzes tiesneša darbā. Viņi ir arī pirmie, kam nebija jākārto tiesnešu kvalifikācijas eksāmens.

Augstākās Tiesas tiesnese, atlases komisijas vadītāja Dzintra Balta teica: "Pati atlases kārtība, tāpat kā iepriekš, arī pārbauda profesionālās zināšanas, ir gan zināšanu tests, ir arī kāzuss, kurā pārbauda profesionālo zināšanu pielietošanu, taču papildus ir arī jāsniedz atbildes uz atlases kārtībā uzdotiem jautājumiem."

Jau atlases sākumā tiek prasīta šī informācija gan no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra no sodu reģistriem, gan no Uzņēmumu reģistra par to, vai nav kādi maksātnespējas procesi pašam pretendentam, jo nevar būt par tiesnesi persona, kurai ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi.

Ekonomisko lietu tiesa bija Tieslietu ministra Jāņa Bordāna iniciatīva. Tieslietu padome to neatbalstīja, sakot, ka nav skaidrs jaunās tiesas veidošanas mērķis un kādas tieši lietas tai piekritīs.

Bordāns uzstāja uz Ekonomisko lietu tiesas veidošanu, solot kvalitatīvākus spriedumus un ātrākus tiesas procesus. Tiesa veicinās visas tautsaimniecības attīstību, jo tiesneši ņems vērā ne tikai likumus, bet arī savu lēmumu ietekmi uz ekonomiku.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (JKP) Juris Jurašs teica: "Arī šobrīd mēs uzskatām, ka ir daudzi, kuri joprojām nevēlās, lai šīs tiesas darbs būtu efektīvs un tas, ko šobrīd var darīt, ir lielā mērā daļu no pieteiktajiem kandidātiem, iespējams, apmelot, sēt kaut kādas bažas par reputāciju."

Darbam jaunajā tiesā bija pieteicies tikai viens jau strādājošs tiesnesis, bet tas savu kandidatūru atsaucis. Vairākās kārtās notikusī atlase bija paredzēta tikai tiem, kas līdz šim strādājuši citās juristu profesijās.

Vēl pirms gada Tieslietu ministrija lepojās, ka tiesnešu aptaujā 25 no viņiem pieļāva, ka varētu strādāt jaunajā tiesā. Tagad "Jaunā konservatīvā partija" pauž, ka neviens no tiesnešiem nav pieteicies, jo viņi esot pārāk nobažījušies, ka neatbildīs augstajām prasībām.