Partijas "Par cilvēcīgu Latviju" naudas izlietojuma skandālu izmanto, lai pārdalītu amatus koalīcijā (4)

Tagad Valsts policija izmeklē, vai partija nav maksājusi par vēl nesniegtiem pakalpojumiem vienam no partijas biedriem. LTV raidījumam "De Facto" zināms, ka viena no iepriekšējām partijas valdēm gada sākumā tiesībsargājošām iestādēm uzrakstījusi iesniegumu ar lūgumu pārbaudīt, vai bijušais partijas valdes loceklis Atis Zakatistovs un Saeimas deputāta Ērika Pucena (PCL) palīgs Salvis Petriks (PCL) ar fiktīvu līgumu nav izkrāpuši un piesavinājušies naudu no partijas.

Kā noprotams no vairāku partijas biedru stāstītā, PCL pērn noslēgusi ar Petriku līgumu par partijas sociālo tīklu kontu izveidošanu un administrēšanu, tajā skaitā "Facebook". Ja paraksti uz pieņemšanas-nodošanas aktiem ir īsti, tad Zakatistovs pieņēmis no Petrika vēl nesniegtus pakalpojumus, piekrītot Petrikam izmaksāt gandrīz 560 eiro mēnesī.

"Salīdzinoši pret visiem partijas izdevumiem tās ir nelielas summas, bet jebkurā gadījumā tie ir klaji pārkāpumi," raidījumam pauda viens no bijušajiem valdes locekļiem Toms Andersons. Bijušais partijas valdes loceklis Zakatistovs LTV komentārus sniegt atteicās.

Arī Petriks izvēlējās līgumu ar partiju neskaidrot. "Paldies, bet man pirms sarunas ar juristiem nebūs komentāru Latvijas Televīzijai vispār. Paldies, visu labu!" īsā telefonsarunā sacīja Petriks un nolika klausuli.

Petriks ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (PCL) ārštata padomnieks un ministrijas pārstāvis Skultes ostas valdē, kā arī deputāta Pucena palīgs. Tieši Pucens, pēc vairāku partijas biedru teiktā, bija atbildīgs partijā par publisko komunikāciju.

Atbildēt uz raidījuma jautājumiem viņš gan negribēja. "Es jūsu viltus ziņas nekomentēšu," vairākkārt uzvēra Pucens un piebilda, ka "tāda līguma nav".

No Pucena atbildes un Petrika ierakstiem sociālajos tīklos var noprast, ka viņi noliedz iepriekš LTV raidījumā "Panorāma" izskanējušo informāciju, ka līgums ar Petriku paredzētu deputāta Pucena reklamēšanu.

Taču, kā pārliecinājās "de facto", līgums bijis par visas partijas sociālo tīklu kontu apkalpošanu. Taču, kā redzams sociālajos tīklos, arī par Pucena veikumu bijuši partijas stilistikā ietērpti ieraksti.

Nedēļas nogalē tomēr Petriks atsūtīja "de facto" skaidrojumu, no kura izriet, ka viņš līgumu slēdzis, tajā rūpīgi neiedziļinoties. Petriks raksta, ka brīvprātīgi kopš 2018.gada vasaras administrējis partijas kontu sociālajā tīklā "Facebook".

Pērn vasarā ar viņu noslēgts uzņēmuma līgums. Tas rudenī beidzies, un ar viņu noslēgta jauna vienošanās. "Atceros, ka 2020.gada 26.novembrī partijas biroja sekretāre nolika man dokumentu kopu, kuru vajadzēja parakstīt, kas pēc viņas vārdiem bija līgums par partijas sociālo tīklu administrēšanu, ko arī formāli izdarīju, nelasot un neiedziļinoties juridiskajās niansēs, līdz ar ko šīs lietas juridiskos apstākļus es pat nezinu," rakstīja Petriks un apgalvoja, ka viņam kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

Samaksu viņš kopā saņēmis par četriem mēnešiem. Valsts policijā LTV raidījumam "de facto" minēja, ka kriminālprocess ir uzsākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu. Izmeklēšana nav uzsākta pret konkrētu personu, bet par faktu. Aizdomās turēto šobrīd nav.

Izmeklēšanu par PCL finanšu lietām savā labā šonedēļ centās izmantot koalīcijas partneri no Jaunās konservatīvās partijas. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pirmdien koalīcijas sanāksmē piedāvāja Zakatistovu Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā nomainīt ar jauno konservatīvo deputātu Gati Eglīti.

"Viņš [Zakatistovs] ir Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, kur tās naudas ir milzīgas, tur ir miljardi. Un ja viņam patīk šiverēties ar mazām naudiņām, tad varbūt viņam patīk arī ar lielām," sacīja Eglītis. Tomēr Jaunā Vienotība paziņoja, ka Zakatistova amats Finanšu ministrijā ir partijas iekšējā lieta.

"Parlamentāro sekretāru izvēlas ministrs. Es līdz šim neesmu dzirdējis nevienu sūdzību par konkrētā parlamentārā sekretāra darbu," pēc koalīcijas sanāksmes uz JKP priekšlikumu atbildēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).