Šīs nedēļas sākumā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs valdības sēdē paziņoja, ka Lielbritānijas Covid-19 paveida izplatība pieaug visā Latvijā. Tikmēr pēdējā laika Covid-19 saslimstības un stacionēto pacientu skaitļi ļoti pamazām, bet samazinās. Portāls "Apollo.lv" centās noskaidrot, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, un ko tas varētu nozīmēt.
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis portālam "Apollo.lv" norāda, ka šāda situācija izskaidrojuma ar to, ka Covid-19 ierobežojumi ir nostrādājuši, turklāt tie ilgstoši ir bijuši diezgan stingri.
"Nevarētu teikt, ka tie ierobežojumi ir ideāli, bet relatīvi, jau vairākus mēnešus mums tie ir. Cita lieta, ka daļa sabiedrības tos neievēro, bet kopumā tie ir diezgan stingri," skaidro profesors.
Profesors min vēl vienu faktoru, kāpēc saslimstība ir mazinājusies un Lielbritānijas paveids nav spējis strauji izplatīties - aktīva Covid-19 testēšana un operatīva inficēto pacientu "izķeršana" un to izolēšana, lai viņi nespētu inficēt apkārtējos cilvēkus.
"Pie šādiem ierobežojumiem, kādi tie ir šobrīd, un, ja tiešām tas vīruss pilnībā pārņem visu Latviju, tad saslimstības pieaugumam īsti nevajadzētu būt - tas stāvētu uz vietas.
Ja sāktu mīkstināt ierobežojumus, tad saslimstība sāktu strauji iet uz augšu," skaidro Briģis, atsaucoties uz šonedēļ valdībā izstrādātajiem "4 scenārijiem" cīņā ar Covid-19.
"Valdības pieņemtais lēmums [par "A" scenāriju], kas nedaudz pastiprinās ierobežojumus, nozīmē to, ka gaidāms ļoti lēns kritums saslimstībā.