2020. gada marta sākumā bija parādījušies pirmie aizmetņi jaunā Ķīnas vīrusa klātbūtnei pie mums Latvijā, bet jau 12. martā valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas vairāk vai mazāk gada laikā kļuva par normalitāti. Portāls "Apollo.lv" atskatījās uz ierobežojumu līkločiem un saslimstības svārstībām aizvadītā gada laikā.
Kamēr ļoti daudzi vēl apšaubīja vīrusa bīstamību vai pat patiesumu, Latvijas valstsvīri nolēma nevilcināties un steigšus izsludināja ārkārtas stāvokli. Pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un Epidemioloģiskās drošības likumu, Latvijas premjers Krišjānis Kariņš izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.
2020. gada 7. aprīlī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu par ārkārtējā stāvokļa un tā noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam.
7. maija MK sēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus.
2020. gada vasaru vismaz Latvijas iedzīvotāji pavadīja tā teikt dieva ausī - saslimstība bija niecīga, ierobežojumi minimāli, neviens neiedomājās vai negribēja ticēt, ka tepat aiz stūra tuvojas Covid-19 uzliesmojuma otrais vilnis.
Taču arī vasarā bija pāris kritiskākas dienas un jauni ierobežojumi, kas iedzīvotāju atvaļinājumu sezonā ieviesa korekcijas.
17. jūnijā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informēja par inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, viens saslimušais bija ieceļojis no Krievijas, bet pārējie pieci gadījumi bija saistīti ar inficēšanos divās ģimenēs.