Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Ierobežojumu līkloči un Covid-19 amerikāņu kalniņi. Pagājis gads vairāk vai mazāk ārkārtas situācijā

Ilustratīvs attēls. Foto: Paula Čurkste/LETA

2020. gada marta sākumā bija parādījušies pirmie aizmetņi jaunā Ķīnas vīrusa klātbūtnei pie mums Latvijā, bet jau 12. martā valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas vairāk vai mazāk gada laikā kļuva par normalitāti. Portāls "Apollo.lv" atskatījās uz ierobežojumu līkločiem un saslimstības svārstībām aizvadītā gada laikā.

Kamēr ļoti daudzi vēl apšaubīja vīrusa bīstamību vai pat patiesumu, Latvijas valstsvīri nolēma nevilcināties un steigšus izsludināja ārkārtas stāvokli. Pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un Epidemioloģiskās drošības likumu, Latvijas premjers Krišjānis Kariņš izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.

2020. gada 7. aprīlī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu par ārkārtējā stāvokļa un tā noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam.

7. maija MK sēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus.

2020. gada vasaru vismaz Latvijas iedzīvotāji pavadīja tā teikt dieva ausī - saslimstība bija niecīga, ierobežojumi minimāli, neviens neiedomājās vai negribēja ticēt, ka tepat aiz stūra tuvojas Covid-19 uzliesmojuma otrais vilnis.

Taču arī vasarā bija pāris kritiskākas dienas un jauni ierobežojumi, kas iedzīvotāju atvaļinājumu sezonā ieviesa korekcijas.

17. jūnijā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informēja par inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, viens saslimušais bija ieceļojis no Krievijas, bet pārējie pieci gadījumi bija saistīti ar inficēšanos divās ģimenēs.

7. jūlijā SPKC ziņoja, ka iepriekšējā nedēļā no astoņiem saslimšanas gadījumiem pieci bija inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē, bet 7. jūlijā diagnosticēja septiņus jaunus saslimšanas gadījumus, pieci no tiem bija saistīti ar cilvēku kompāniju vecumā no 20 līdz 45 gadiem, kuri laikā no 26. jūnija līdz 30. jūnijam kopīgi atpūtušies restorānos "Aqua Luna", "Riviera" un citās vietās Rīgā.

9. jūlijā diennakts laikā saslimušo skaits pieauga līdz 13, no kuriem divi bija atgriezušies no Spānijas un Krievijas, diviem cilvēkiem bijis kontakts ar ārzemniekiem, bet pieciem bijis kontakts ar saslimušajiem.

No 10. jūlijā diagnosticētajiem viens saslimušais bija atgriezies no kādas ārvalsts un aplipinājis piecas personas. Arī no 11. jūlijā atklātajiem gadījumiem viens bija atgriezies no ārvalstīm, bet seši saslimušie bija saistīti ar iepriekš minēto izklaides vietu apmeklēšanu.

10. jūlijā MK ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu no 11. jūlija daļēji atjaunot atsevišķus ierobežojumus, lai pasargātu sabiedrību no straujas infekcijas izplatības:

  • sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkstēja uzsākt darbu ne ātrāk kā pulksten 6.30 un strādāt ne vēlāk kā līdz 24;
  • pie viena galdiņa telpās drīkstēja atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, bet ārā – ne vairāk kā astoņi cilvēki;
  • jānodrošina divu metru attālums starp galdiņiem, kā arī vismaz trīs kvadrātmetri platības uz vienu apmeklētāju;
  • redzamā vietā vismaz pie ieejas bija jāizvieto informācija par telpās pieļaujamo apmeklētāju skaitu;
  • līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 kvadrātmetriem drīkstēja pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās - 500. Savukārt ārā drīkstēja pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki.

Otrais vilnis

No 22. septembrī ziņotajiem 34 gadījumiem astoņi bija iebraukuši no Krievijas, Turcijas un ASV, bet citi 19 inficētie bija Rīgas pārtikas uzņēmuma "Forevers" darbinieki. Vēl pieci atklātie gadījumi saistīti ar hokeja komandu Rīgas "Dinamo", kur jau iepriekš bija konstatēti pieci saslimšanas gadījumi. Inficēšanās notikusi Krievijā, kur notika vairākas spēles dažādās pilsētās.

No 24. septembrī ziņotajiem 22 gadījumiem astoņi bija saistīti ar SIA "Kuldīgas tekstils", bet 25. septembrī šajā uzņēmumā diagnosticēja vēl 17 inficētos.

26. septembrī seši jauni gadījumi bija saistīti ar SIA "Kuldīgas tekstils", bet trīs ar SIA "Forevers". 12 saslimšanas gadījumi bija saistīti ar inficēšanos izglītības iestādēs. No 30. septembrī ziņotajiem 95 gadījumiem tikai 4 bija inficējušies ārzemēs (Ukrainā, Krievijā, Austrijā).

Oktobra sākumā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā pārsniedza 19,5. Tādēļ 3. oktobrī SPKC atļāva iebraucējiem no ārvalstīm neievērot 10 dienu pašizolāciju, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits tajās uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedza 25, piemēram, no Somijas (23,6) un Kipras (24,4).

8. oktobrī kļuva zināms, ka otrā infekcijas viļņa laikā slimnīcās nopietnā stāvoklī stacionēti jaunāki Covid-19 pacienti nekā pirmā viļņa laikā. Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) tobrīd ārstējās 42, 46 un 50 gadus veci pacienti ar smagām Covid-19 blaknēm.

Četri no 18 koronavīrusa pacientiem, kuri ārstējās LIC, bija skolotāji. Viens no lielākajiem slimības perēkļiem bija Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, kur pedagogi masveidīgi saslima skolotāju dienai veltītas ekskursijas laikā. Saistībā ar šo gadījumu inficējās vismaz 104 cilvēki.

Ārkārtas situācijas atjaunošana

Ņemot vērā straujo Covid-19 izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, MK atkārtoti izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtas situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim.

1. decembrī MK nolēma pagarināt valstī izsludināto ārkārtas situāciju līdz 11. janvārim, šajā laika periodā pārtraucot visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu, darbību.

No 3. decembra visā Latvijā ikvienam jāievēro 2+2 princips jeb jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

17. decembrī MK nolēma ieviest vēl stingrākus ierobežojumus no 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim.

2021. gada 2. februārī valdība nolēma ārkārtas situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, tirdzniecības jomā pārejot uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredz stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, pakāpeniski atsakoties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem. Un pārējo jūs jau zināt paši...

SPKC apkopotā statistika liecina, ka 92 274 cilvēkiem apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, no kuriem izveseļojušies ir 82 665 cilvēki. Pašlaik aktīvi Covid-19 gadījumi valstī ir 7872 un 11. martā stacionāros ārstējas 629 pacienti ar vidēji smagu slimības gaitu, 77 ar smagu slimības gaitu. Vīruss prasījis 1737 upurus.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu