Skaistumkopšanas nozare sāk parakstu vākšanu, aicinot valdību nodrošināt 1200 eiro dīkstāves pabalstu (4)

Kā aģentūrai LETA pavēstīja iniciatīvas autore, nozarē strādājošās ārstniecības personas, proti, kosmētiķi un kosmetologi, ir nostādītas nevienlīdzīgā situācijā, jo atšķirībā no frizieriem, manikīriem, pedikīriem un podologiem šie cilvēki "ir šobrīd pakļauti nabadzības riskam" un tiem nav atļauts strādāt jau vairāk nekā četrus mēnešus.

"Ja valdība pieņem lēmumu aizliegt daļai speciālistu skaistumkopšanā sniegt pakalpojumus, tad tai ir jānodrošina cieņpilni un līdzvērtīgi dzīves apstākļi. Nozare prasa noteikt dīkstāves pabalstu šiem speciālistiem 1200 eiro apmērā, bet ne mazāk par 1000 eiro mēnesī uz laiku, kamēr valdība aizliedz nozares speciālistiem strādāt," uzsvēra Ulberte.

Viņasprāt, par nozari atbildīgais veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) "ne vienu dienu nav aizstāvējis šos speciālistus un nozari kopumā", kaut tās ir ārstniecības personas, kas reģistrētas Veselības inspekcijā un kas darbā arī ārpus pandēmijas izpilda augstākās epidemioloģiskās prasības.

"Parakstu vākšana ir vienīgais veids, kā mums aizstāvēt savas jomas speciālistus un tikt sadzirdētām," pārliecināta LSSA prezidente.

Viņa informēja, ka skaistumkopšanā var izvēlēties nodokļu režīmu kā patentmaksu, ja atbilstoši paša cilvēka prognozei gada saimnieciskās darbības ieņēmumi, pārrēķinot uz pilnu gadu, nepārsniedz 15 000 eiro. "Tātad izvēloties patentmaksas režīmu, cilvēks plāno ieņēmumus vismaz 1250 eiro mēnesī," uzsvēra Ulberte.

Vienlaikus nozare vērš veselības ministra uzmanību, ka pašlaik šādus pat pakalpojumus tādos pat drošības apstākļos sniedz medicīnas iestādēs, ļaujot šo iestāžu speciālistiem nopelnīt. "Ja līdzvērtīgiem speciālistiem valsts vienā vietā atļauj strādāt, bet citā nē, tad valstij ir jānodrošina atbilstošas kompensācijas, jo tā ir diskriminējoša attieksme," apgalvoja iniciatīvas autore, piebilstot, ka daļai klientu šo pakalpojumu regulāra saņemšana ir ļoti svarīga procedūra, jo tā ir ārstnieciska un, viņuprāt, slimību ielaišana nav pieļaujama.

LSSA ieskatā, aizliegums strādāt kopsakarā ar kompensāciju krietni zem iztikas minimuma nevar būt taisnīgs risinājums. Daļa skaistumkopšanas nozares jau kopš novembra ir pakļauta aizliegumam strādāt un nopelnīt iztiku.

Ulberte minēja, ka "pēc nozares saceltās trauksmes" vienīgais un reāli saņemtais atbalsta pasākums bija 500 eiro izmaksa cilvēkam par dīkstāvi 2021.gada janvāra mēnesī, tomēr par dīkstāvi 2020.gada novembrī un decembrī izmaksātais atbalsts nepārsniedza 300 eiro cilvēkam. "Pirmkārt, tas ir tuvu nabadzīgas slieksnim valstī, otrkārt - tas ir tikai īstermiņa risinājums," pauda parakstu vākšanas iniciatore.

Viņa pauda, ka pantentmaksātājs un pašnodarbinātais nevar saņemt nevienu citu dīkstāves atbalsta pabalstu - ne grantu, ne par apgrozamajiem līdzekļiem, ne slimības pabalstu paliekot mājās ar bērnu. 

Pēc viņas teiktā, ar saņemto atbalstu nav iespējams segt izdevumus, kas saistīti ar darba vietu, piemēram, telpu īre, komunālie maksājumi, bērnu audzināšanu, kredītu nomaksu un tamlīdzīgi. Tāpat viņa informēja, ka "99% kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā ir sievietes", no kurām daļa ir vientuļās mātes. Turklāt nozares veiktā aptauja šī gada sākumā liecina, ka trešdaļa no 1060 skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, kas piedalījās aptaujā un bija pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu, kas nozīmējot, ka ir pilnībā pakļauti nabadzības riskam.

Jau ziņots, ka Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) vērsusies Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, prasot apturēt valdības noteikto aizliegumu, kas pašreizējos apstākļos liedz strādāt kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā, aģentūrai LETA pastāstīja asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Viņa sacīja, ka asociācija tiesā ar pieteikumu ir vērsusies pirmdien, 8.martā.