Vēlreiz skatīs iniciatīvu par aktīvās eitanāzijas legalizāciju. Diskusijai pieaicināti mediķi un garīdznieki (8)

Dalībai sēdē uzaicināti onkologs, ķīmijterapeits, algologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente Iveta Golubovska,  Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas virspriesteris Nikolajs Tihomirovs.

Iepriekš komisijas deputāti uzklausīja iniciatīvas "Par labu nāvi" pārstāvi Pēteri Buku, kurš aicināja parlamentāriešus virzīt tālāk skatīšanai Saeimā iniciatīvu par aktīvās eitanāzijas legalizēšanu.

Buks atzīmēja, ka eitanāzija ir ar nolūku izraisīta nāve, lai izbeigtu nenovēršamas sāpes un ciešanas. Tai jābūt brīvprātīgai un diagnostiski pamatotai. Iniciatīvas pārstāvis atzīmēja, ka eitanāzija iedalās divos veidos - aktīvā un pasīvā.

Pasīvā eitanāzija paredz ārstniecības metožu ierobežošanu vai pārtraukšanu, proti, ārsts pēc pacienta lūguma vienkārši ļauj pacientam nomirt. Savukārt aktīvā eitanāzija ir apzināta nonāvēšana pēc pacienta vai tuvinieka pieprasījuma, ievadot vai iedodot nolūkam paredzētus medikamentus.

Buks norādīja, ka Latvijā jau esot pasīvā eitanāzija, kad, piemēram, pieņem lēmumu pārtraukt ārstēšanu, taču to neregulē nekādi normatīvie akti. Vienlaikus viņš atgādināja, ka iniciatīva pārstāv tieši aktīvās eitanāzijas legalizēšanu.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S), kurš pēc izglītības ir ārsts, vaicāja Bukam, vai, viņaprāt, Latvijā ir ārsti, kuri ir gatavi piedalīties šādā procesā. "Es saprotu iniciatīvas būtību, bet man mācīja cīnīties par pacienta dzīvību līdz pēdējam. Es nevaru iedomāties, ne par kādu naudu, ka cilvēkā ievadītu preparātu, lai palīdzētu viņam aiziet," uzsvēra politiķis.

Buks atbildēja, ka viņš ar diezgan daudziem mediķiem apspriedies par šo jautājumu, un tie, kuri ir redzējuši tās cilvēku mokas, šo atbalsta. Vēl viņš esot dzirdējis, ka, piemēram, ārsti, saskaroties ar bērniem, kas piedzimst ar milzīgām kroplībām, paraksta medikamentus, bet realitātē tos nedod. "Ārsti redz, ka cilvēks milzīgi cieš. Domāju viņi piekritīs. Visi, kas ir redzējuši tās mokas, ir par," teica iniciatīvas pārstāvis.

Vienlaikus deputāts Andris Skride (AP), kurš arī pēc izglītības un profesijas ir ārsts-kardiologs, uzsvēra, ka iniciatīvas pārstāvji atklāti parāda, ka problēma pastāv. Viņš, strādājot ikdienā ar ļoti smagiem pacientiem, katru dienu redz, ka redzamas indikācijas pēc eitanāzijas vajadzības.

Skride piekrita Bukam, sakot, ka Latvijā pasīvo eitanāziju neregulē, tāpēc, viņaprāt, likumdevēja līmenī jāsāk diskusija ar to, kam būs "mazāka pretestība diskusijai". Deputāts ir sagatavojis likumprojektu, ko drīzumā plānots nodot skatīt kādā no Saeimas komisijām.

"Ja pacients ir smagi slims un viņš vēlas netikt mocīts divas nedēļas pie mākslīgās elpināšanas aparāta, kurai nebūs nozīmes, viņš var atteikties no reanimācijas," teica Skride.

Tomēr, komentējot aicinājumu atļaut aktīvo eitanāziju, deputāts uzsvēra, ka šo iniciatīvu noraidīt nevar un diskusijai par šo jautājumu jāturpinās, jo viņa pieredzē daudzi pacienti šādu vēlmi paši ir izteikuši.

Iepriekšējā sēdē deputāti teica, ka viņi šai sakarā gribētu dzirdēt ārstu-reanimatologu, Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas, kā arī Sosāra viedokli.