"Nekā personīga": Miris kriminālprocesā pret VID darbinieku iesaistīts uzņēmējs

Februāra beigās regbija kluba "Jūrmala" mājas lapā ievietota sēru vēsts. 50 gadu vecumā  no dzīves šķīries kluba prezidents un atbalstītājs  Pēteris Šņitņikovs. Karjeras sākumā  spēlējis Latvijas meistarsacīkstēs, kā arī pārstāvējis nacionālo valstsvienību. Pēdējos gados pārņēmis "Jūrmalas" kluba vadību.

Viņu uzskata arī par pludmales regbija aizsācēju. Ar viņa atbalstu Eiropas čempionātos un lielākajos klubu turnīros Spānijā komandas izcīnījušas medaļas. Regbija federācijas prezidents Aivars Pilenieks vērtē, ka Šņitnikova aiziešana kļūs par izaicinājumu visai regbija saimei.

"Pirmkārt, viņš bija lielais balsts regbijam klubam "Jūrmala". Tas, kurš šo klubu saturēja kopā. Otrkārt, viņš kā jūrmalnieks pirmais sāka izrādīt interesi par pludmales regbiju. Līdz ar to viņu zināja ārpus Latvijas, ar viņa pūlēm un sakariem mums bija kontakti šajās pludmales komisijās. Viņš vadīja šīs komandas parasti, kā komandas menedžeris," stāsta Latvijas regbija federācijas prezidents Aivars Pilenieks. 

Regbija federācijas prezidenta teikto apliecina arī sociālos tīklos ievietotie piemiņas video no Lietuvas un Kaļiņingradas  komandām. Plāni bijuši lieli arī  šai  vasarai. Janvāra beigās notikušajā sarunā, kas bijusi pēdējā tikšanās ar Šņitņikovu, apspriesta pludmales regbija Eiropas čempionāta posma organizēšana Latvijā.

"Kā cilvēks viņš bija stabils. Ja ar Pēteri kaut ko sarunāja, tad uz papīra to varēja arī nerakstīt, tad zina, ka  tā arī bija," skaidro Pilenieks.

Februāra beigās par "pludmales regbija" krusttēvu dēvētais Šņitņikovs atrasts jūras krastā ar cilpu ap kaklu. Policija izmeklē viņa nāves apstākļus.

Valsts policija skaidro, ka 24. februārī Jūrmalā konstatēts kādas personas līķis. Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13.nodaļas (Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību), notiek izmeklēšana. Policijas rīcībā esošā informācija neliecina, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums. 

Šņitņikova ģimenei daļēji pieder restorāns Jūrmalā “Halipapa”. Tas šobrīd ir aizvērts.  Daļas iepriekš bijušas arī loģistikas uzņēmumā “Quinto Logistics”. Tomēr iespējamas grūtības uzņēmējdarbībā var nebūt galvenais cēlonis pēkšņajai aiziešanai no dzīves.

"Nekā personīga" zināms, ka Pēteris Šņitņikovs bijis iesaistīts Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes sāktajā izmeklēšanā.

Kriminālprocess ierosināts pēc  uzņēmēja sūdzības. Kāds akcīzes  preču ražotājs iestādei ziņojis, ka pie viņa vairākkārt vērsies Pēteris Šņitņikovs, piedāvājot nelegālus pakalpojumus.

Šņitņikovs devis mājienus, ka viņam ir savi cilvēki Valsts ieņēmumu dienestā un uzņēmējs varot būt drošs, ka Šņitņikovs kā starpnieks varot sakārtot visus ar kravu ievešanu un izvešanu saistītos jautājumus. Vai ar to bija domāta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, aizliegtu preču ievešana, un cik šādi pakalpojumi maksā, sarunas līdz konkrētām darbībām nenonāca, jo uzņēmējs informāciju par starpnieku nodeva VID.

29.janvārī Šņitņikova mājās VID iekšējās drošības pārvalde veica kratīšanu. Tika atrasti pieraksti par  kukuļiem divu miljonu apmērā un izdrukas no VID datu bāzēm. Raidījuma rīcībā ir neoficiālas ziņas, ka informāciju Šņitņikovam deva pieredzējis VID darbinieks Ivars Arsmenieks. 

Arsmenieks iestādē strādā jau divdesmit gadus. Bijušais muitnieks pēdējos gados bija iecelts Muitas un nodokļu policijas pārvaldes Izlūkošanas analītiskās daļas vecākā inspektora amatā. Viņa uzdevums - kontrolēt sauszemes un jūras kravu pārvadājumus  un analizēt riskus. 

Pret Ivaru Arsmenieku jau vasarā tika sākta disciplinārlieta. Taču dienesta pārbaude analītiķim beidzās labvēlīgi. Šādam lēmumam piekrita arī VID vadība.

Dienesta izmeklēšana pret Arsmenieku bija saistīta ar cigarešu kravu, kas ienāca Rīgas brīvostā. Katrs  konteiners valsts budžetam ir vērtīgs, jo akcīzes nodoklī ienes divus miljonus eiro. Lai gan analītiķa rīcība konkrētās kravas kontrolē bija aizdomīga,  disciplinārlietu pret viņu izbeidza. VID vadība piekrita Arsmenieku nesodīt un ļāva viņam darbu svarīgajā postenī turpināt.

Jaunatklātās lietas apstākļi liecina, ka  Arsmenieks ilgstoši pludināja iestādes iekšējo informāciju par visām kravu kustībām. Vienlaikus ar kratīšanu pie Šņitņikova šī gada 29.janvārī, operatīvie darbinieki pārmeklēja arī Arsmenieka dzīvesvietu. Ilggadējam VID darbiniekam uzlika roku dzelžus, bet Šņitņikovu palaida brīvībā. VID analītiķi  tur aizdomās par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Tajā pašā dienā viņš uzrakstīja atlūgumu. 

"Nekā personīga" zināms, ka nu jau bijušais VID darbinieks Arsmenieks brīvdienās pārvietojās dārgās automašīnās, kas nav reģistrētas uz viņa vārda un neatbilst viņa ienākumiem. 

Ar ko tika pamatota vasarā sāktās disciplinārlietas izbeigšana pret Arsmenieku, nav zināms, jo šos materiālus VID vadība no žurnālistiem slēpj, aizbildinoties ar darbinieku privāto dzīvi. Arī par sākto kriminālizmeklēšanu pret Arsmenieku VID interviju mums atteica.

Šīs lietas uzraudzību veic Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra. Tā savu darbu sākusi tikai šogad. Prokuratūra neatklāj, kāpēc Šņitņikovu pēc kratīšanās atrastajiem būtiskajiem pierādījumiem iespējamiem VID darbinieku noziegumiem palaida brīvībā.

"Ņemot vērā, ka konkrētais kriminālprocess atrodas Valsts ieņēmumu dienesta iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā, tad tikai procesa virzītājs izlemj par lietas virzības atspoguļošanu un informācijas sniegšanas apjomu sabiedrībai.

Jūsu jautājumi ietver informācijas sniegšanu par izmeklēšanas gaitu konkrētā kriminālprocesā, ko uz doto brīdi nekomentējam,"

Nekā personīga jau stāstīja, ka februārī KNAB nodeva prokuratūrai lietu  kriminālvajāšanas sākšanai pret trim starpniekiem, kuri par atlīdzību solīja  uzņēmējiem sakārtot  auditu bez soda naudām.

KNAB neizdevās pierādīt, kurām VID amatpersonām kukulis bija paredzēts. Viens no apsūdzētajiem starpniekiem ir bijušais VID darbinieks, kura radinieki strādā Valsts ieņēmumu dienestā. 

Video: "Nekā personīga" sižets