Kā Latvijā meklē bezvēsts pazudušus cilvēkus? Saruna ar kriminālpolicistu Romānu Jašinu (1)

Likumsargs stāsta, ka meklēšanas pasākumi personas atrašanai tiek sākti uzreiz.

"Policija reaģē nekavējoties, kad tiek saņemta informācija vai tā saucamais signāls. Tas var būt telefona zvans vai cilvēks pats ierodas policijas iecirknī, lai paziņotu par kāda pazušanu. Uzreiz tiek sākta viņa meklēšana, cilvēks iekļauts visās datubāzēs, tiek veikti visi neatliekamie pasākumi, kas reglamentēti mūsu iekšējā institūcijā," viņš skaidro.

Konkrētas shēmas, kā jārīkojas ar vienu vai otru pazudušo, nav, taču ir obligātie pasākumi, kurus policists sāk uzreiz pēc jebkura cilvēka pazušanas, portālam "Apollo.lv" norāda Jašins.

"Par katru gadījumu jārunā atsevišķi, jo katrs gadījums ir individuāls.

Sākotnēji pārbauda tuvāko loku, darbavietu, paziņas, pēdējo maršrutu, apzvana kolēģus, radiniekus - ir jāsavāc pēc iespējas vairāk informācijas, kur šī persona būtu varējusi atrasties.

Kad informāciju apkopo, plāno tālākās darbības. Ja zināma kāda konkrēta vieta, piemēram, kāda teritorija, kur cilvēks varētu būt, tiek sākti jau fiziski meklēšanas darbi, piesaistot gan nevalstiskas organizācijas, gan tehniku, atsevišķos gadījumos arī armiju. Arī medijos tiek publicēta informācija par cilvēka pazušanu," stāsta Jašins.

Bezvēsts prombūtnē atkal un atkal - klaiņošana vai pazušana?

Nereti ir gadījumi, kad pazūd jau iepriekš meklēts un veiksmīgi atrasts cilvēks. Šādi gadījumi ir novēroti gan pieaugušo, gan pusaudžu vidū. Likumsargs norāda, ka nav svarīgi, cik reižu cilvēks pazudis iepriekš - viņš tiks meklēts atkal un atkal, ja tas nepieciešams.

"Nemeklēt tikai tāpēc, ka viņš pazudis jau iepriekš, ir pilnīga netaisnība.

Mēs meklējam jebkuru personu, pat tad, ja viņš ir klaiņotājs, kurš pazudis vairākkārt, līdz brīdim, kad viņu atrodam.

Valsts policijas primārais uzdevums ir noskaidrot, vai nav veikts noziedzīgs nodarījums un saprast, vai persona ir sveika un vesela.

Mēs vadāmies tikai pēc tā, nevis - klaiņotājs vai nav, ir dzērājs vai nav dzērājs - mums ir jāglābj cilvēka dzīvība, jānovērš apdraudējums.

Pārējais ir tehniskas lietas," viņš stāsta.

Jašins norāda, ka gadījumos, kad cilvēks pazudis atkārtoti, lieti noder jau iepriekš ievāktā informācija.

"Protams, organizējot meklēšanu, tiek ņemta vērā iepriekšējā vēsture, pie kādiem apstākļiem viņš pazuda. Mēs nevaram tā apgalvot par katru gadījumu, bet, cik pierāda prakse, visbiežāk cilvēks atrodas jau iepriekš zināmā vietā.

Viņš negrib dzīvot apstākļos, kādos šobrīd dzīvo - apkārtējie cilvēki vai citi iemesli, bet šī informācija, kur viņš varētu būt, parasti apstiprinās," norāda Jašins.

Viņš stāsta, ka, neatkarīgi no gadījuma, vienmēr tiek noskaidrots, kāda tipa palīdzību cilvēkam var sniegt, un to arī cenšas nodrošināt.

"Mēs noskaidrojam, vai personai nepieciešama kāda palīdzība - medicīniska vai citāda. Gadījumā, ja nepieciešama, mēs to nodrošinām. Pārējais, kas notiek tālāk, paliek paša cilvēka ziņā. Ja runājam par bērniem, skatāmies situāciju - pie kādiem apstākļiem bērns pazudis, kāds bijis iemesls. Ja nepieciešams, piesaistām bāriņtiesu un mēģinām palīdzēt," viņš stāsta.

Sociālajos tīklos novēroti komentāri par panikas celšanu - ja jau šis cilvēks no mājas aiziet regulāri, vai tiešām to var uzskatīt par pazušanu, nevis paša brīvu gribu. Likumsargs norāda, ka, lai arī apziņa, ka cilvēks pazudis atkārtoti, nekāda veidā neietekmē faktu, ka viņš tiks meklēts, emocionāli tas kaut kādu iespaidu atstājot gan.

"Protams, mēs neskatāmies, cik reižu viņš ir pazudis, tas neietekmēs pašu meklēšanu, bet emocionāli kaut kādā ziņā tomēr jā, mēs nosakām riska kritērijus. 

Plānojot atbilstošus meklēšanas pasākumus, mēs skatāmies, kādā riska grupā cilvēks atrodas. Ja redzam, ka viņš ir vairākas reizes pazudis klaiņotājs, protams, tā riska grupa uzreiz samazinās.

Mēs no pieredzes zinām, ka aiziet bija viņa lēmums, tāpēc nav tik aktīvi jāskrien un jāglābj. Ja mēs zinām, ka cilvēks pazūd pirmo reizi un mēs par viņu nezinām neko, riska grupa aug.

Ir jāvērtē šī riska grupa, lai varam atbilstoši rīkoties. Tas neietekmē pašu meklēšanas faktu, bet procesu gan - cik tas ir steidzami vajadzīgs vai kādi resursi nepieciešami," norāda Jašins.

Likumsargs uzsver, ka riska grupas izvērtēšanas brīdī vērā tiek ņemts daudz vairāk kā vien pats pazudušais - tiek vērtēti katras situācijas kopējie apstākļi. 

"Mēs vērtējam vecumu, fizisko stāvokli, laikapstākļus, kāda ir gaisa temperatūra, kurā diennakts laikā cilvēks pazudis. Ja tas ir bērns un zināms laiks, cikos viņš kaut kur izgājis, jārēķina, cik tālu viņš būtu varējis aiziet konkrētajā laikā. Japiesaista psihologs, lai noteiktu viņa uzvedības modeli, uz kurieni viņš būtu varējis aiziet," viņš turpina.

Panākumu atslēga – sabiedrības un policijas sadarbība

Likumsargs stāsta, ka meklēšanas rezultātu ietekmē vairāki faktori, galveno lomu spēlējot laikam, tomēr ļoti daudz var ietekmēt arī sabiedrība, palīdzot policijai ar informācijas iegūšanu. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir kāda zēna atrašana pirms pāris gadiem Jūrmalā.

"Viņš aizbrauca no Imantas uz Jūrmalu, bet atpakaļ mājās vairs netika. Vakarā policijai par to ziņoja māte, mēs sākām meklēšanu, piesaistot diezgan daudz spēku. Vien nākamajā rītā zēnu atrada strādnieki, kas tobrīd strādāja pie Priedaines dzelzceļa stacijas," viņš stāsta.

Jašins uzsver, ka strādnieki puiku pamanījuši, pateicoties internetā izplatītajai informācijai.

"Pateicoties tam un cilvēku vērībai, zēns tika atrasts. Šis ir tas gadījums - ne jau tikai mēs atradām, bet kopīgiem spēkiem ar sabiedrību. 

Viņš bija pārnakšņojis kaut kur krūmos pie Lielupes un no rīta devies uz māju pusi. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad pēc nepilnas diennakts izdevies cilvēku atrast sveiku un veselu," viņš turpina, bilstot, ka pēdējā laikā jūtams, ka sabiedrība gatava iesaistīties arvien aktīvāk.

"Pateikšu tā, ka pēc Ivana Berladina lietas novērojams, ka šī tendence palielinās - cilvēki iesaistās un grib palīdzēt cilvēku atrast. 

Neteikšu, ka tas ir galvenais faktors, bet ļoti ietekmējošs gan. Mēs redzam un jūtam cilvēku atsaucību un atbalstu," norāda policists.

Tiesa, fizisko meklēšanu likumsargs iesaka atstāt profesionāļu ziņā vai sagaidīt, kad tādu lūgumu izplata policija.

"VP ir sadarbības līgums ar organizāciju "bezvests.lv". Viņi ir tie, kas reāli brauc un fiziski meklē. Viņi to dara gan pēc savas iniciatīvas, gan sagaidot mūsu signālu. Tomēr meklēšanas procesam jābūt organizētam un strukturētam. Nevar tāpat staigāt pa mežu un meklēt, tā nebūs rezultāta," norāda Jašins.

Viņš stāsta, ka šo 20 darbā pavadīto gadu laikā izjutis ļoti daudz prieka par paveikto, tomēr laika priecāties neesot daudz.

"Protams, jūtamies gandarīti par savu darbu, par kādu izglābtu cilvēku, bet tam priekam nav tik daudz laika, ja jāskrien un jāstrādā tālāk," teic Jašins.

Vērienīgas meklēšanas Latvijā

Vēlējās pārbaudīt spēju izdzīvot mežā

2019. gada 13. janvārī sveiks un vesels tika atrasts Liepājā, 2018. gada 20. decembrī pazudušais Niks Salenieks. 

Zināms, ka 27 gadus vecais vīrietis no 2018. gada 20. decembra puisis dzīvoja mežā, starp Liepāju un Grobiņu, pārbaudot savas spējas izdzīvot meža masīvā.

Ivana Berladina meklēšana

2017. gada vasarā Liepājas pusē policija un brīvprātīgie desmit dienas meklēja bezvēsts pazudušu piecus gadus veco Berladinu. Viņš no savas dzīvesvietas Liepājā, Pāvilostas ielā, bija izgājis 1. jūlijā aptuveni plkst. 8.30.

Policija bija noskaidrojusi, ka puika viens pats, visticamāk, sajaucot pieturvietas, aizbraucis ar autobusu Grobiņas virzienā. Pazudušais zēns 11. jūlijā tika atrasts miris Grobiņas novada Dubeņos meža masīvā brikšņos. Ekspertīzē secināts, ka zēns miris no vispārējās organisma atdzišanas pazeminātas temperatūras iedarbībā.

Nejaušības pēc atrod meklēšanā izsludinātu sirmgalvi

2019. gada 11. jūnijā, Rīgas pašvaldības policija (RPP) saņēma informāciju par kādu bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu sirmgalvi Pērnavas ielā. Kāds autovadītājs bija sievieti pamanījis un piedāvājis palīdzību. 

Pārmijot pāris teikumus, vīrietis sapratis, ka sirmgalvei nepieciešama palīdzība. Lai sieviete nestāvētu lietū, viņš aicinājis viņu apsēsties savā automašīnā, pēc tam izsaucis policiju.

Sirmgalvei līdzi bija personas apliecinoši dokumenti, kurus uzreiz uzrādīja kārtības sargiem. Pārbaudot viņas datus, apstiprinājās likumsargu aizdomas - sirmgalve rīta pusē bija izsludināta meklēšanā kā bezvēsts pazudusī.