Noslēdzot izmeklēšanu par iespējamiem likumpārkāpumiem un vardarbību pret bērniem Bruknas muižā, Valsts policija ir saskatījusi emocionālas un fiziskas vardarbības epizodes. Visa izmeklēšanas laikā savāktā informācija tagad nodota Bauskas un Vecumnieku pašvaldībām, kurās atrodas Bruknas muiža un Bārbeles zēnu pamatskola. Pašvaldības arī vērtēs iespējamos pārkāpumus pret kopumā 17 bērniem un pieņems lēmumus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Bruknas lieta - Bauskas novada pašvaldība pagaidām neatklāj lēmumu par iespējamiem pārkāpumiem pret 17 bērniem (4)
Par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem Bruknas muižā vasaras beigās ziņoja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un tiesībsargs. Kopā ar bijušajiem ieslodzītajiem un atkarīgajiem vasarās muižā uzturējušies arī nepilngadīgi bērni. Viņus tur nosūtījuši vecāki, lai strādā un uzlabo uzvedību.
Bērni sūdzējušies par garām fiziskā darba stundām, sodīšanu ar gavēni un publisku kaunināšanu. Tiesībsarga un inspekcijas savāktos pierādījumus savā izmeklēšanā vērtēja arī Valsts policija.
"Mēs saskatām gan fiziskas, gan emocionālas vardarbības. Pārsvarā tās ir emocionālas vardarbības, kas izpaužas dažādi, piemēram, ierobežojot ēdienu un pārstrādātās stundas. Ir arī saskatāma fiziska vardarbība. Bērnu liecībās ir sitieni pa pakausi, kas nav pieņemami. Kopā ir 17 bērni, par kuriem mēs esam aizsūtījuši lēmumu pieņemšanai un izskatīšanai," informēja Policijas Bauskas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Egils Gailis.
Iespējamo vardarbību pret 12 bērniem policija uzdevusi izvērtēt Bauskas domes administratīvajai komisijai, jo tās teritorijā atrodas Bruknas muiža, bet vēl pret pieciem bērniem – Vecumnieku novadam, kurā atrodas Bārbeles zēnu pamatskola.
Lietas ierosinātas pēc likuma panta par emocionālu un fizisku vardarbību pret bērnu, par ko var draudēt naudassods līdz 700 eiro.
Bauskas novada pašvaldībā apstiprina, ka lēmums ir pieņemts, taču kāds – neizpauda.
To nezinot nedz policijā, nedz Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, un šādu informāciju neizsniedz arī sodu reģistrs. To zinot tikai cietušie un tie, kam sods ir piemērots.
Biedrības "Kalna svētību kopiena" dibinātājs Andrejs Mediņš, lūgts komentēt policijas pārbaudu, neko nevēlējās atbildēt, jo "nekas jau nav beidzies, viss jau notiek, kā jānotiek. Mums ir cilvēks, kas pie tā strādā, un ir valsts iestādes, lai ved taisnīgu lietu".
Vecumnieku novada domē lēmums vēl neesot pieņemts.
Bet ar to Bruknas lietas izmeklēšanai vēl netiks pielikts punkts. Tika secināts, ka bērnus vasarās uz muižu nogādājuši ne vien pašu vecāki, bet pakalpojumu izmantojis arī SOS bērnu ciemats Valmierā, lai gan nekādi sociālie pakalpojumi Bruknā nav bijuši oficiāli legalizēti un ar šādām metodēm to nemaz neļautu.
Konkrēto gadījumu policija uzdevusi vērtēt Labklājības ministrijai.
"Šī uzrādītā informācija Uzņēmumu reģistrā, ka viņi nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, patiesībā ir maldinoša. Skatīsimies, kāda būs viņu atbilde, un tad mēs rīkosimies, vai nu vērsīsimies policijā, saprotot, kas ir tie fakti, uz kuriem mēs varam balstīties," sacīja Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska.
Ministrija drīkst konkrētu pakalpojumu sniedzēju sodīt vai no reģistra izslēgt, taču šajā gadījumā pakalpojums nav sniegts oficiāli, un SOS ciemats Valmierā par to netika pārliecinājies.
Priesteris Mediņš preses konferencē vasarā stāstīja, ka atkarīgus un nereti noziegušos pusaudžus pie viņa sūta gan izmisuši vecāki, gan bāriņtiesas un pat tiesneši zvanot un lūdzot, lai jauniešus pāraudzina.
Jau ziņots, ka biedrībā "Kalna svētību kopiena" VBTAI kopā ar Tiesībsarga biroja pārstāvi konstatēja, ka bērni tikuši nodarbināti lauku darbos no desmit līdz 12 stundām dienā bez iespējas saņemt medicīnisko palīdzību un, pārkāpumu gadījumā tiekot sodīti ar pārtikas devu ierobežošanu.
Pirmā pārbaude Bruknā notika 5. augustā, kad runāts ar bērniem un konstatēti pirmie iespējamie bērnu tiesību pārkāpumi. Pēc laika veikta atkārtota nepieteikta pārbaude, kas nav devusi pārliecību, ka pārkāpumi būtu novērsti.
Pats kopienas vadītājs, priesteris Andrejs Mediņš noliedzis lielāko daļu pārkāpumu. Pēc viņa paustā, kāds tētis esot izdomājis konstatētos pārkāpumus, lai atriebtos par to, ka no Bruknas tika "izmests" viņa bērns, tāpēc šis incidents ir sācies.
Prāvests norādīja, ka Bruknas muižā dzīvojošajiem jāievēro ļoti stingri noteikumi un liela disciplīna, tomēr, ja viņus tas neapmierina, viņi jebkurā brīdī drīkst kopienu pamest. Tāpat viņš norādīja, ka šī esot pirmā sūdzība par Kalna svētību kopienu.
Viņš apgalvoja, ka neredz iemeslu sevi attaisnot, jo apsūdzības neesot nedz izmeklētas, nedz noskaidrotas, bet viņš sabiedrības acīs jau esot "baigā cūka", un to viņš pieņemot ar "lielu mīlestību".