"Man ir kāds pavisam neparasts un sarežģīts stāsts un lūgums," ar šādiem vārdiem raidījuma "Gaidi mani" brīvprātīgo Mārtiņu Ziebergu vēstulē uzrunāja Jeļena no Sanktpēterburgas. Sieviete meklē Rīgas psihiatriskās slimnīcas ārstes bērnus, lai pateiktos par mammas pašaizliedzīgo darbu, glābjot Jeļenas vectēvu pēckara Latvijā.
Jeļenas meklētā ārste strādājusi Rīgas psihiatriskajā slimnīcā laikposmā no 1946. līdz 1948. gadam. "Vēlos atrast viņas bērnus, mazbērnus, lai pateiktos.
Šī patiešām apbrīnojamā sieviete nenobijās no iespējamām represijām un glāba mana vectētiņa Sergeja Ivana Alekseja dēla dzīvību," tā raksta Jeļena.
"Pēc kara vectēvs atgriezās mājās Ļeņingradā (tagad - Sanktpēterburga), kur viņu iecēla par Karagūstekņu un uz Vāciju deportēto repatriācijas nodaļas priekšnieku," stāsta Jeļena. "Viņš sāka glābt cilvēkus no nošaušanas un lēģeriem, iekārtojot tos darbā kara rūpnīcā."
"1946. gada beigās vai 1947. gada sākumā - mamma precīzi neatceras datumu, bet tas bija ziemā - vectēvs neatgriezās mājās. Manu vecmāmiņu ar trim mazām meitenēm izmeta no dzīvokļa un izmitināja bijušajā lietuviešu teātrī aiz Marijas teātra," mammas atmiņas atstāsta sieviete.
"Par vectētiņu nebija nekādu ziņu. Kad viņa sieva mēģināja uzzināt kaut ko par viņa likteni iepriekšējā darbavietā, viņai rupji norādīja, lai vairāk neko nejautā.
Un tad notika brīnums. Vecmāmiņa saņēma zīmīti, kurā bija rakstīts: "Neuztraucieties, Jūsu vīrs un bērnu tēvs ir dzīvs. Es atbraukšu un visu izstāstīšu."