"Nekā personīga": Par Covid-19 ierobežojumu pārkāpumiem iekasēti vien 12% no kopējā soda naudas apmēra (1)

Reģionālā būvmateriālu tirdzniecības centra "Gāles nams" klienti ir uzņēmēji, zemnieki, privātpersonas ne vien no Siguldas, bet visas Vidzemes. Pārdošanā ir vairāk nekā 40 tūkstoš dažādu preču. Valdības teju katru nedēļu mainītie saraksti ar tām lietām, ko nedrīkst iegādāties veikalā klātienē, bet drīkst noformēt kā pirkumu internetā, komersanta ikdienu jau tā sarežģītajos apstākļos padara vēl apgrūtinošāku.

"Ar ko mēs cīnāmies? Pret slimību. Ja es uz veikalu tāpat esmu jau atnācis, es tāpat paiešu garām tai precei. Kāda nozīme, ja es to paņemšu?

Pamatā jau taču ir doma, lai izvairītos no kontakta. Ja man vienu atļauj, otru neatļauj, kāda tam nozīme," retoriski vaicā kāds veikala apmeklētājs.

28.janvārī reidā veikalā ieradās Valsts policija. Policijas darbinieki bija civilās drēbēs, līdzi bija iezīmēta nauda. Policisti iegādājās sēklas, ko nākamajā nedēļā valdība atkal ļāva pirkt, bet ko tobrīd klātienē veikalā uz vietas fiziskas personas iegādāties nedrīkstēja.

Ar šo kontrolpirkumu kārtībsargiem pietika, lai pret uzņēmēju sāktu administratīvo lietvedību.

AS "Siguldas būvmeistars" valdes loceklis Jānis Odziņš notikušo komentē ar izbrīnu. "Policija ir veikusi savu darba uzdevumu. Kā ir veikusi, tas ir cits jautājums. Vai ir brīdinājuši vai nav, šinī gadījumā es netiku brīdināts par kontrolpirkuma. Ņemot vērā administratīvās lietas uzsākšanu, esmu iesaistīts kā uzņēmuma pārstāvis, tiks skaidrots ir vai nav bijis pārkāpums." Piemērotais naudas sods ir robežās no 200 līdz 5000 eiro.

"Sarunā ar policijas pārstāvjiem, es tā sapratu, ka es neesmu vienīgais, bet tas ir plašāk organizēts pasākums," ar nopūtu stāsta Odziņš.

Likumdevējs uzskata, ka lielo sodu piemērošanā Valsts policijai jārīkojas samērīgi. Jau regulējuma apspriešanas stadijā policija esot solījusi izvērtēt katru gadījumu atsevišķi pārbaudīt arī personu spēju sodu nomaksāt.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (JKP) Juris Rancāns aicina policijas darbiniekus būt saprātīgiem un iecietīgiem.

"Ja mēs runājam par to, ka pietiekami bieži mainās

šie preču saraksti un ne visam var izsekot, tad policijai būtu tas jāņem vērā. Regulējuma piemērošanai būtu jābūt saprātīgai. Nevis kā pašmērķim, bet tam būtu jābūt kā atturošajam līdzeklim šajā konkrētajā situācijā.

Jo mērķis jau ir panākt cilvēku nepulcēšanos, nekontaktēšanos. Un slimības samazināšanu tādā veidā."

Mazajiem uzņēmējiem Valsts policija pieprasa arī, lai uzraksti par maskām, 2 metru ievērošanu bez valsts valodas būtu vēl kādā valodā. Atšķiras gan viedokļi, vai otrai valodai šai gadījumā jābūt angļu vai krievu. Šoreiz sodi nav uzlikti, bet gan aizrādīts, ka dienas laikā uzrakstiem otrā valodā jābūt.

Vislielākos sodus Valsts policija patlaban piemērojusi par pulcēšanās pārkāpumiem. Vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Zināmākais no gadījumiem ir viesu namā "Brūveri", kur starp pārkāpējiem bija arī tiesnese un prokurors.

Trīs mēnešos Valsts policija par Covid 19 ierobežošanas pārkāpumiem ierosinājusi vairāk nekā 12 tūkstoš lietu un soda naudās piemērojusi turpat miljonu eiro. (985 025 eiro)

Iekasēti pagaidām vien 12 procenti jeb 114 tūkstoši. Kas nozīmē, ka vai nu pārkāpējs sodu ir pārsūdzējis vai nav samaksājis. Un vairums lietu var nonākt pie tiesu izpildītājiem. 

Par mājsēdes noteikumu neievērošanu piemērotais sods kopumā ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Liels skaits lietu ir par pulcēšanās pārkāpšanu, tāpat sodi uzlikti par masku nevalkāšanu, karantīnas neievērošanu un tirdzniecības pārkāpumiem. Valsts policijas priekšnieks uzsver, ka miljonu sadalot uz pārkāpumu lietu skaitu, liela summa uz katru pārkāpēju nesanāk. Maksimālais sods fiziskajai personai 2 tūkstoši tiekot piemērots retos gadījumos. Arī par speciāliem reidiem pie komersantiem neko dzirdējis neesot.

Valsts policijas priekšnieks Armans Ruks uzsver, ka peļņa nav sodu iekasēšanas mērķis.

"Ja maksimālais iespējamais sods ir 2 tūkstoši, tad jāsaka, ka kopējā sodīšanas aina nav tik traģiski, kā sākumā izskatās. Izdevumu valstij šīs te kontroles veikšanai ir krietni vien lielāki, nekā piemērotie sodi."

Policijas rīcību aizstāv arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš uzskata, ka sodus nav jāmīkstina.

"Lai cik cilvēkiem, ieskaitot arī man, atsevišķi vīrusa izplatības ierobežojumi liktos diskutabli, tomēr valstī ir zināma kārtība. Tāpēc arī Ministru Kabinetā aizstāvu pozīciju par ierobežojumu sistēmas pilnveidošanu, vienlaicīgi personiski pakļaujoties dažiem neviennozīmīgi vērtējamiem ierobežojumiem, piemēram, liegumam saņemt friziera pakalpojumus.

Statistika liecina, ka absolūtā vairākumā Valsts Policija piemēro preventīvos norādījumus bez naudas soda. Naudas sodas piemērošana nav Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas uzstādījums."

Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs plāno uz kādu no tuvākajām sēdēm aicināt kontrolējošās iestādes, lai pārrunātu situāciju ar sodu piemērošanu. Viņaprāt, prevencijas darbs ir nepietiekams.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancēns (JKP) atzīst, ka naudas iekasēšana nedrīkst būt pašmērķīga.

"Ir atšķirība, vai jūs ejat ar eksperimentiem uz šiem veikaliem, lai vienkārši iekasētu naudu? Vai arī jūs ejat ar pārbaudi un, ja redzat šo pārkāpumu, vispirms aizrādāt un piefiksējat, ka jums ir šis brīdinājums un tad nākamajā reizē ejat ar šo lielo sodu.

Piekrītu, ka tik mainīgos apstākļos nedrīkst iet ar tādu attieksmi - tikai iekasēt naudu iekasēšanas pēc, lai tikai būtu atskaite."

Sodus par Covid ierobežojumu pārkāpšanu var piemērot arī pašvaldības policija. Taču kopējas statistikas par piemērotajām sankcijām nav. Statistika no Rīgas pašvaldības policijas rāda, ka tā nepilna gada laikā par Covid aizliegumu neievērošanu piemērojusi turpat 300 tūkstošus soda naudās (289 517 eiro), bet iekasēta trešā daļa, jeb 79 917 eiro.

Siguldas pašvaldības policijas priekšnieks Māris Riekstiņš arī norāda uz problēmu, ka nav vienota reģistra, kas ļautu saprast, vai par vienu un to pašu pārkāpumu kāds nav sodīts divreiz no dažādu kontrolējošo iestāžu puses.

"Mums nav kopēja, vienota informācijas apmaiņa. Valstiskā līmenī par to tiek domāts, par vienotu notikumu reģistru, kas būtu pie informācijas centra. Bet runājot par pašvaldības policijām, tad tā pievienošanās reģistram varētu plānota līdz 2025.gadam."