Policija sola pārkāpumu gadījumā skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus uzreiz nesodīt (1)

Viņš skaidroja, ka, līdzīgi kā ar tirdzniecības vietu uzraudzību un kontroli, VP izlases kārtībā uzraudzīs skaistumkopšanas salonus.

"Protams, neesam tendēti un nav policijas pašmērķis piemērot sodus. (..) Veiksim preventīvas pārrunas un, ja konkrētais salons varbūt nebūs izpildījis noteiktas prasības, visticamāk, ka mēs veiksim aizrādījumus un brīdināsim par to, ka tad, ja nākotnē šīs prasības netiks ievērotas, var tikt piemērots administratīvais sods," teica Krapsis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka VP pārbaudes veiks tā, lai nozari varētu uzraudzīt pietiekamā apmērā, lai cilvēki saprastu, ka izvirzītās prasības nepieciešamas, lai valstī uzlabotos epidemioloģiskā situācija un mazinātos Covid-19 saslimstības rādītāji.

Jautāts par VP kapacitāti šādu pārbaužu veikšanai, Krapsis pauda pārliecību, ka klāt nākušo pārbaudāmo objektu nebūs tik daudz, lai policija ar savu šā brīža kapacitāti nespētu veikt kontroli. 

"Mēs jau šobrīd esam spēkus mobilizējuši un novirzījuši no mājsēdes uz tirdzniecības vietu kontroli vai tām pulcēšanās vietām, kur gaišā dienas laikā vai brīvdienās cilvēki dodas atpūsties," skaidroja Krapsis, uzsverot, ka ik katrā skaistumkopšanas salonā nav arī nepieciešamība veikt VP pārbaudi katru dienu.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) Eiropas Savienības preču un pakalpojumu tirgus nodaļas vadītājas Jolantas Reinsones sniegtās informācijas, skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē ir nodarbinātas 8715 personas, bet uzņēmumu skaits sasniedz 2663. Nākamnedēļ, 1.martā, darbu varēs atsākt 59% no nozarē esošajām juridiskajām personām, kā arī 74% fizisko personu, kas sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus.

Jau vēstīts, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumus, otrdien lēma Ministru kabinets.

EM priekšlikuma noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" papildināti ar prasībām skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, nosakot specifiskas prasības, ko nepieciešams ievērot un nodrošināt, lai sniegtu drošus skaistumkopšanas pakalpojumus.

Skaistumkopšanas pakalpojumus varēs sniegt, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības. Tostarp pakalpojuma sniedzējam būs pienākums par savu darbību paziņot Veselības inspekcijai.

Pirms pakalpojuma sniegšanas būs jāveic pakalpojuma saņēmēja bezkontakta temperatūras mērīšana, un akūtu respiratorisko simptomu gadījumā pakalpojumu sniedzējam būs pienākums atteikt pakalpojumu sniegšanu.

Pakalpojumu varēs sniegt, izmantojot vienreizējās lietošanas cimdus un FFP-2 vai FFP-3 respiratoru bez vārsta. Pakalpojuma saņēmējs, kurš nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā, neaizsedzot degunu un muti, netiks ielaists iekštelpās.

No noteikumiem arī izriet, ka pakalpojumu saņēmējam nevarēs piedāvāt dzērienus, uzkodas un lasāmvielu.

Noteikumos ietverta prasība, ka, sniedzot pakalpojumu telpā, kurā uz vienu pakalpojuma saņēmēju vietas platība ir lielāka par 25 kvadrātmetriem, telpā var būt vairākas darba vietas, starp kurām nodrošināta vismaz divu metru distance ar aizsargbarjeru starp darbavietām vai atsevišķi nodalītām darba iekštelpām.

Bet, ja vienam apmeklētajam pieejamā telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, telpā var atrasties viens pakalpojuma saņēmējs un viens pakalpojuma sniedzējs.

Tāpat, sniedzot manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumus, darba vietai vismaz sejas augstumā ir jābūt aprīkotai ar aizsargbarjeru starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju.

Ar jauno regulējumu arī paredzēts, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāaizpilda "Skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzēja paškontroles lapa", kas pēc pieprasījuma tiek uzrādīta uzraudzības un kontroles iestādei.

Lai gūtu pārliecību par efektīvu epidemioloģisko drošības prasību īstenošanu pakalpojumu sniegšanas vietā, noteikumi paredz, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji nozīmē personu, kas būs atbildīga par epidemioloģisko prasību ievērošanu. Atbildīgā persona organizēs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

Noteikumi arī paredz prasību, ka pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas, labi redzamā vietā ir jāizvieto informācija par epidemioloģiskās drošības prasībām, tai skaitā angļu un krievu valodā, kā arī pie ieejas ir jāizvieto roku dezinfekcijas līdzeklis, kas satur vismaz 70% etanola.

No noteikumiem arī izriet, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas telpās, pakalpojumu saņēmēji tiek ielaisti pa vienam, izņemot gadījumus, kad uz salonu dodas bērns līdz 12 gadu vecumam vai persona, kurai nepieciešama asistenta palīdzība.

Tāpat skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina, ka pakalpojumu sniegšana tiek organizēta tā, lai pakalpojuma saņēmēji pie viena meistara savstarpēji nepārklātos vai nesatiktos, kā arī jānodrošina, ka starp pakalpojumu saņēmējiem ir vismaz 20 minūšu starplaiks.

Noteikumi arī paredz prasību skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nodrošināta telpu vēdināšana vismaz 15 minūtes pēc katra klienta.

Pakalpojuma sniedzēju uzraudzību veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts policiju un pašvaldību policiju. Papildus nozares uzraudzības tiesības būs arī Patērētāju tiesību aizsardzības.

Veselības inspekcija savas kompetences ietvaros uzraudzīs epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu un paškontroles lapā norādīto informāciju. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs būs tiesīgs uzraudzīt noteikto prasību ievērošanu par maksimāli noteikto apmeklētāju skaitu, individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstošu lietošanu, tostarp darbības atbilstību paškontroles lapai.

Savukārt VP un pašvaldību policija, par būtiskiem un klajiem epidemioloģisko prasību pārkāpumiem, kā arī atkārtotiem mazākiem pārkāpumiem, būs tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 5000 eiro.