Kā majonēze palīdz izglābt darvas noplūdē cietušos bruņurupučus?

Izraēlas nacionālais jūras bruņurupuču glābšanas centrs pašlaik strādā ar zaļajiem jūras bruņurupučiem, kas ir apdraudēto sugu sarakstā. Dzīvnieki ir cietuši nesen notikušā naftas noplūdē, kas valsts Vidusjūras krastus ir noklājusi ar melnas darvas kārtu gandrīz 200 kilometru garumā.

Gijs Ivgijs, kurš strādā glābšanas centrā, ir atklājis, ka iestādē pašlaik "ārstējas" 11 bruņurupuči. "Šie dzīvnieki nonāca mūsu aprūpē darvas pilni - viņu trahejas bija pilnas ar šo vielu gan no iekšpuses, gan ārpuses," stāstījis eksperts.

Centra darbiniekiem talkā nāk neparasts produkts - majonēze. Lai arī darbinieki manuāli spēj tikt galā ar rāpuļu elpvados nonākušo vielu, majonēze ļauj viņiem "iztīrīt" arī dzīvnieku gremošanas traktu.

"Mēs turpinām saviem "pacientiem" barot majonēzi - izrādās, ka šī mērce spēj iztīrīt rāpuļu gremošanas traktu un sadalīt piķi," teicis Ivgijs. Visi bruņurupuči ekspertu apgādībā pavadīs aptuveni divas nedēļas - speciālisti cer, ka pēc tam dzīvniekus būs iespējams droši atgriezt savvaļā.

Izraēla svētdien, 21. februārī, ir slēgusi visas savas Vidusjūras piekrastes pludmales gandrīz 200 kilometru garumā, kur pēc nesenās vētras izskaloti desmitiem tonnu lipīgu naftas produktu.

Piesārņojuma cēlonis vēl nav noskaidrots, bet Izraēlas Dabas aizsardzības pārvaldes vērtējumā tā ir viena no nopietnākajām ekoloģiskajām katastrofām valsts vēsturē.

Izraēlas Vides, Veselības un Iekšlietu ministrijas nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu, brīdinot neapmeklēt pludmales, jo tas varētu būt bīstami veselībai.

Brīvprātīgie vides aktīvisti sākuši vākt darvai līdzīgo vielu, bet vairāki no viņiem saindējušies ar toksiskajiem tvaikiem un nogādāti slimnīcā.

Lauksaimniecības ministrijas speciālisti tikmēr ziņo, ka valsts dienvidos krastā izskalots beigts finvalis, kas acīmredzot ierijis naftasproduktus. Krastā atrasti arī daudzi citi beigti dzīvnieki, tai skaitā jūras bruņurupuči.

Vides ministre Gila Gamliela lēsusi, ka piekrastes sakopšana varētu izmaksāt desmitiem miljonu šekeļu. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Šauls Goldšteins prognozējis, ka visa piesārņojuma savākšanai būs vajadzīgi "daudzi mēneši vai pat vēl ilgāks laiks".

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!