2020. gada 2. martā Latvijā reģistrēja pirmo ar Covid-19 inficēto personu. Neviens toreiz pat neiedomājās, ka tikai gada laikā mūsu visu dzīves izmainīsies līdz nepazīšanai. Portāls "Apollo.lv" atskatījās uz pandēmijas pirmajiem soļiem Latvijā, noskaidroja sabiedrības domas par aizvadīto gadu un to, ko varam sagaidīt nākotnē, uzzināja no Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītāja, profesora Ģirta Briģa.
Ja 2020. gada pavasarī Latvija ārvalstu medijos izskanēja kā "Covid-19 veiksmes stāsts", tad pašlaik mums ir viena no vissliktākajām epidemioloģiskajām situācijām Eiropā. Profesors Briģis norāda, ka šis ir sarežģīts jautājums un viennozīmīgi nevar norādīt, kas tieši vainojams pie situācijas pasliktināšanās.
"Skaidrs, ka sākumā uzmanība vai pat reakcija uz šo slimību bija pat ļoti pārspīlēta, un tas deva pozitīvu efektu," norāda Briģis.
"Ejot laikam, cilvēki aprada ar šo situāciju, pielāgojās un vairs tik nopietni to neuztvēra,"
pauž profesors, piebilstot, ka vīrusa otrā viļņa uzliesmojumam "klāt nāca arī rudens faktors". "Rudenī cilvēki vairāk uzturējās telpās, koronavīruss sāka izplatīties, un vienā mirklī arī veselības dienesti zaudēja kontroli," norāda Briģis.
Vaicāts, ko varēja darīt citādāk, piemēram, vasarā, kad saslimstība bija kontrolējama, profesors analīzē, ka "rudenī, iespējams, varēja krietni ātrāk izsludināt ierobežojumus". "Taču mums ir jāsaprot arī tā brīža situācija, ka pie attiecīgās saslimstības cilvēki nemaz tik viennozīmīgi neuztvertu kādus ļoti lielus ierobežojumus un tie netiktu saprasti," norāda eksperts.