Skaistumkopšanas nozarē strādājošie joprojām sola pieprasīt Pavļuta demisiju (4)

Šodien notikušajā LKKA ikgadējā sapulcē vairums asociācijas biedru atbalstījuši Pavļuta demisijas pieprasījumu gadījumā, ja kosmētiķiem un kosmetologiem neatļaus atsākt darbu. Reinsone atzīmēja - lai arī pirmdien aizvadīta tikai LKKA sēde, šādai prasībai, visticamāk, pievienošoties arī Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA). "Mēs visur ejam kopā," sacīja Reinsone.

Pēc LKAA prezidentes vārdiem, asociācijas biedriem vislielākais satraukums esot par nevienlīdzību, proti, lai arī kosmētiķiem un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem kosmetoloģijā nav ļauts strādāt, kabineti, kuri atrodas ārstniecības iestādēs, to turpinot darīt. Par to esot informēti "visi atbildīgie", tomēr līdz šim nekas nav mainījies.

Asociācijas ieskatā, kosmētiķi un kosmetologi tiek nostādīti zemāk nekā ārstniecības personas. "Līdz šim vairāk vai mazāk tiek uzsvērts ārstu nozīmīgais darbs, bet tiek aizmirsts, ka vislielākā nozīme ir profilaksei, ko veicam," izteicās Reinsone, kura uzskata, ka kosmetologiem un kosmētiķiem vissvarīgākā esot profilakse veselības aprūpē, un ar tādu attieksmi nozares speciālisti izturoties pret saviem klientiem.

Pēc viņas aplēsēm, kosmētiķi un kosmetologi veidojot tikai vienu ceturtdaļu no visiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ neesot pamatotas bažas, ka tieši viņu dēļ varētu pasliktināties epidemioloģiskā situācija.

Reinsone domā, ka Pavļutam neesot ne mazākās vēlēšanās ieklausīties nozarē. "Viņam ir kaut kāds spītīgs viedoklis, pie kura viņš turas," izteicās asociācijas vadītāja.

Gan Pavļuts, gan medicīnas speciālisti ir skaidrojuši, ka Latvija pašlaik nevar atļauties atvieglot Covid-19 ierobežojumus, jo saslimstība joprojām ir ļoti augsta, slimnīcās joprojām ir simtiem pacientu un katru dienu vairāki no tiem mirst.

Reinsone pauda sarūgtinājumu par veidu, kādā valdībā tiek pieņemti lēmumi. "Man visvairāk sāp tas, ka mēs runājam, ka esam demokrātiskā, tiesiskā valstī, bet par to neliecināja iepriekšējā Ministru kabineta sēde, kurā lielākais vairākums atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos priekšlikumus, [ar kuriem tika rosināts ļaut strādāt arī kosmetologiem un kosmētiķiem], izņemot vienu ministru. Mēs nerunājam par demokrātisku valsti," domā Reinsone.

Pēc viņas vārdiem, nozare nav mierā ar to, ka ir "vazāta aiz deguna", jo skaidrību par to, kad nozare varēs atsākt darbu, neviens tā arī nespēj viest, vien atliekot dažādus termiņus. Viņa uzsvēra, - ja valdība otrdien lēmuma pieņemšanu par to, vai ļaut strādāt kosmētiķiem un kosmetologiem, atliks, arī tad tikšot prasīta Pavļuta demisija.

Jau vēstīts, ka valdība 18.februārī vienojās, ka no 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība 18.februārī izskatīja EM izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.