Apkopojums ⟩ Gadsimta prāva - Lembergam piespriests cietumsods. Kas jāzina par 12 gadus ilgo krimināllietu? (28)

Tajā laikā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija apturējusi ar valsts drošību saistīto likumu grozījumu izsludināšanu. Viņa divas dienas iepriekš izteica aizdomas, ka šīs izmaiņas likumos ir saistītas ar oligarhu, partiju un aiz tām stāvošo personu interesēm. Neoficiāli tika uzskatīts, ka šie vārdā neminētie oligarhi ir Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs.

"Arī pārējie divi kungi, kuru vārdi pagājušajā sestdienā izskanēja, var būt nākamie," todien prognozēja Lembergs. Viņa pareģojums nepiepildījās, un uz Stabu ielas izolatoru, kur vēl tad atradās Valsts policija, KNAB darbinieki konvojēja tikai viņu.

Prokurors Krišjānis Rudzītis apcietinājumu pamatoja ar iespēju, ka brīvībā Lembergs varētu kavēt lietas izmeklēšanu, ietekmēt lieciniekus un izvairīties no izmeklēšanas.

No izolatora Lembergu bija plānots nogādāt Rīgas Centrālcietumā, bet advokātu apņēmība Lembergu divas dienas pēc apcietināšanas noveda Matīsa cietumā. Viņam Izmeklēšanas nodaļā tika sagatavota divvietīga kamera, un tajā visu drošības līdzekļa laiku Lembergs uzturējās viens. Drošības līdzeklis apcietinājums tika pārsūdzēts sešas reizes.

14. marta tiesas lēmumu pārsūdzēja gan Lembergs, gan viņa advokāts Jānis Grīnbergs. Lembergs apcietinājumā bija pavadījis 13 dienas, kad tiesa izskatīja lūgumu par drošības līdzekļa maiņu. Advokāts pauda bažas par klienta veselības stāvokli – holesterīna līmenis Lemberga asinīs trīs reizes pārsniedzot pieļaujamo normu un atrašanās cietumā var tikai pasliktināt situāciju.

Advokāts piedāvāja citus, ar brīvības ierobežošanu nesaistītus drošības līdzekļus, piemēram, drošības naudu. Lembergs par savu brīvību bija gatavs maksāt no 100 000 līdz 200 000 latus. Tiesa lūgumu noraidīja un Lembergu paturēja apcietinājumā. Šis lēmums arī tika pārsūdzēts. Līdz ar to drošības līdzekļa lietu tiesa atkārtoti skatīja 23. aprīlī. Arī pēc tās Lembergs tiesu pameta, saslēgts rokudzelžos.

Arī šis lēmums tika pārsūdzēts. Nākamā tiesas sēde par drošības līdzekli bija 14. maijā, kad Lembergs aiz restēm bija pavadījis jau divus mēnešus. Lūgums ticis atkal noraidīts.

12. jūnijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atkal saņēma lūgumu Lembergu atbrīvot pret drošības naudu, bet arī šis mēģinājums izgāzās.

10. jūlijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Tamāra Broda pieņēma Lembergam tīkamāku lēmumu. Apcietinājums tika aizstāts ar mājas arestu. Lembergs tika atbrīvots tiesas zālē un atbalstītāju ielenkumā devās uz autobusu, kurš viņu nogādāja Ventspilī, deklarētajā dzīvoklī.

Foto: Lembergs ar saviem atbalstītājiem pēc tiesas sēdes 2007. gada 10. jūlijā

Ar šo drošības līdzekli nebija mierā prokuratūra. Lēmums tika pārsūdzēts trīs reizes. Bet mājas arestu atcēla vien 2008. gada 22. februārī. Lembergs tika atbrīvots no mājas aresta, bet ierobežojums tikties ar konkrētu personu loku un tuvoties noteiktiem objektiem netika mainīts. 

Kad lieta nonāca tiesā, prokuratūra, norādot uz Lemberga vēlmi kavēt tiesu, vairākkārt lūdza mainīt piemēroto drošības līdzekli, bet tas nenotika.

Kā redzam, tad Lembergs tiesas instancēm nav bijis svešs, vismaz vienu tiesvedību arī uzvarot.

"Grīnberga lieta"

2008. gada 4. februārī Lembergs ticis attaisnots par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu tā dēvētajā Grīnberga lietā, lasāms aģentūras LETA arhīvā. 

Prokurors toreiz lūdza piemērot Lembergam sodu 150 minimālo mēnešalgu apmērā pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā.

Savukārt naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā lūgts piemērot pēc Krimināllikuma 298. panta 2. daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu, ja tas saistīts ar apsūdzību smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā vai ar neīstu apsūdzības pierādījumu radīšanu.

Pēc tiesas ieskatiem, prokuratūrai nav izdevies pierādīt Lemberga vainu apsūdzībās, nevirzot izskatīšanai domē jautājumu par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Ojāra Grinberga (Jaunais laiks) iecelšanu Ventspils brīvostas valdē, par ko rīkojumu 2005. gada 23. februārī bija pieņēmis Ministru kabinets.

Tāpat netika pierādīta Ventspils mēra vaina par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu, cenšoties panākt kriminālprocesa ierosināšanu pret toreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (Jaunais laiks).

Iepriekš Kuldīgas tiesa tomēr ir konstatējusi, ka Lembergs pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto labas pārvaldības principu, taču neesot pierādīts, ka Lemberga darbības būtu traucējušas valdības rīkojuma izpildi.

Ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, kukuļņemšana, dienesta viltojums un citi noziegumi

Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Lietā ir apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008. gada otrajā pusē.

Ventspils mēram tiek uzturēta apsūdzība par SIA "Puses" 20% kapitāldaļu izspiešanu cietušajam Valentīnam Kokalim 20 275 eiro vērtībā un 26 kompānijas "Multinord AG" akciju izspiešanu cietušajam Aināram Gulbim 14 797 eiro vērtībā.

Tāpat Ventspils mērs apsūdzēts par 12 "Multinords AG" akciju izspiešanu no Gulbja 7359 eiro vērtībā, kā arī 30 kompānijas "Ventk Company Limited" akciju izspiešanu 17 672 eiro vērtībā.

Lembergs arī apsūdzēts par SIA "Lat Transnafta" 2130 kapitāla daļu izspiešanā no tās dalībniekiem - SIA "Man - Tess", kompānijas "SWH Riga Zürich AG", AS "Naftas Parks - 100", AS "Banka Baltija" un Vladimira Krastiņa.

Ventspils mērs apsūdzēts par to, ka 1996. gadā viltoja dokumentu, kā arī 1996. gada otrā pusē kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs noformēja nepatiesu dokumentu.

Foto: Pirmās instances tiesa pasludinās spriedumu Lembergam

Tāpat apsūdzība liecina, ka Aivars Lembergs personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī organizētā grupā ar Anriju Lembergu un Sormuli legalizēja noziedzīgi iegūtu mantu, tostarp finanšu līdzekļus - 6 996 118 eiro laikā no 1999. gada beigām līdz 2006. gada jūlijam.

Apsūdzība arī liecina, ka laikā no 1999. gada decembra līdz 2000. gada aprīlim Ventspils mērs, ar dēla Anrija un Sormuļa atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai kompānijai "Netherfin Financial Services B.V." ienākumu peļņas procentu veidā no Ventspils brīvostas pārvaldes, kurā Ventspils mērs tajā laikā bija valdes priekšsēdētājs. Šādā veidā gūts mantisks labums - ne mazāk kā 802 413 eiro.

Tāpat laikā no 2003. gada janvāra līdz 2003. gada martam Ventspils mērs ar citas iesaistītas personas atbalstu veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai "Netherfin Financial Services B.V." peļņas procentu no minētās Ventspils brīvostas pārvaldes. Peļņas procentu veidā Ventspils mērs ieguva ne mazāk kā 180 312 eiro.

Prokuratūras apsūdzība liecina, ka laikā no 1999. gada decembra līdz 2000. gada aprīlim Aivars Lembergs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.

Laika periodā no 2003. gada janvāra mēneša līdz 2003. gada martam Ventspils mērs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kas saistīts ar piedalīšanos neatļautā darījumā.

Apsūdzība liecina, ka Lembergs kā Ventspils pilsētas domes deputāts un Ventspils brīvostas valdes loceklis realizēja savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, piedaloties kopumā 330 lēmumu pieņemšanā Ventspils pilsētas domēs un Ventspils brīvostas valdes sēdēs.

Tāpat Lembergam inkriminēta nepatiesu ziņu norādīšana amatpersonas deklarācijā deviņus gadus pēc kārtas, nenorādot par kapitāldaļu un akciju piederību 29 ārvalstīs reģistrētās kompānijās.

Prokurore devusies pensijā un rotācija tiesnešu vidū

Tā dēvētā Lemberga prāva ir ieilgusi tik ļoti, ka laiks ir ieviesis izmaiņas tiesu instanču darbinieku vidū, kas ar krimināllietu strādājuši jau no paša sākuma.

Pērnā gada vasarā pensijā devās Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Ilga Paegle, kas uzturēja apsūdzību arī Ventspils mēra krimināllietā.

Sākotnēji jau kopš 2008.gada tiesā esošajā lietā bija četri prokurori - Juris Juriss, Aivis Zalužinskis, Jānis Ilsteris un Paegle.

Lietas prokurors Juriss situāciju ar Lemberga krimināllietu salīdzināja ar maratona skriešanu, proti, visgrūtāk ir maratonu sākot un pabeidzot.

Lemberga lietā izmaiņas skārušas ne tikai prokuroru sastāvu, bet arī tiesnešus. 2019. gada rudenī kļuva zināms, ka veselības stāvokļa dēļ kriminālprocesa iztiesāšanā vairāk nepiedalīsies tiesas sēdes priekšsēdētājs, tiesnesis Boriss Geimans, kura vietu sastāvā ieņēma rezerves tiesnese Ārija Ždanova, bet par jauno priekšsēdētāju izvēlēta lietas tiesnese Irīna Jansone.

Foto: Lembergs tiek apcietināts tiesas zālē

Lemberga krimināllietā tiesas piemērotās aktīvu konfiskācijas ir lielākās Latvijas vēsturē 

Tiesas piemērotās aktīvu konfiskācijas ir lielākās Latvijas vēsturē, žurnālistiem 22. februārī atzina prokurors Juriss.

Juriss skaidroja, ka vērtējumu par tiesas spriedumu būtu pareizi izdarīt tad, kad būs saņemts pilnais spriedums. Viņaprāt, tiesa kopumā ir piekritusi valsts apsūdzības uzturētāju paustajiem argumentiem.

Runājot par to, vai Lembergam piespriestais piecu gadu ilgais cietumsods ir pietiekams, Juriss akcentēja, ka neviens, ieskaitot tiesas sastāvu, nevarēja paredzēt, ka no tā brīža, kad prokurori pieprasīja sodu, paies gandrīz divi gadi, kad tiesa sāks lasīt spriedumu.

"Protams, tiesai ir jāņem vērā viss lietas izskatīšanas termiņš, jo tiesa ir pamatojusies un atsaukusies arī uz normu, kas nosaka saprātīga termiņa ņemšanu vērā, lemjot par nosakāmo sodu un tā bargumu," norādīja prokurors, piebilstot, ka piespriestais cietumsods ir tuvu tam, ko valsts apsūdzības uzturētāji uzskatīja par pareizu konkrētajā situācijā.

Tāpat viņa ieskatā jāņem vērā tas, ka tiesa pievienojās prokuroru viedoklim par aktīvu konfiskāciju, kas, viņaprāt, ir lielākā Latvijas vēsturē.

Juriss akcentēja, ka šī bija tikai pirmā instance, gaidāma vēl apelācija un, iespējams, būs arī kasācija.