"Latvijas Dzelzceļš" pārsūdzējis uzlikto sešu miljonu eiro sodu (3)

Konkurences padomes vēsturē  ir gadījumi par soda samazināšanu pat uz pusi, taču šoreiz šāds piedāvājums nav izskanējis. Konkurences uzraugi apgalvo, ka, ja sodu piemērotu Eiropas komisija, tas varētu būt vēl lielāks. 

"Latvijas dzelzceļa" koncerns vienlaikus ir valsts infrastruktūras uzturētājs un spēlētājs komerciālo pārvadājumu tirgū. Kravas pa dzelzceļu ved tikai četri uzņēmumi.  Visvairāk līdz pat 80% no kopējā tirgus  nodrošina "Latvijas dzelzceļa" meitas kompānija "LDz Cargo".  

"LDz Cargo" vienīgais drīkst pārvadāt kravas nelielā posmā no Krievijas  un Baltkrievijas robežas līdz dzelzceļa mezgliem Daugavpilī un Rēzeknē. Nešķērsojot šo teritoriju, pārvadātāji tālāk uz citām vietām  Latvijā netiek.

Ja klienti vēlas nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, tad neizbēgams sadarbības partneris pierobežā ir "LDz Cargo", kas brīvi var noteikt pārvadājuma maksu.

Tāpēc uzņēmums spēj ietekmēt visu pārvadātāju biznesu. 

Pirms trim gadiem  sūdzību par iespējamu "Ldz Cargo" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gan  Konkurences padomē, gan Eiropas komisijā iesniedza  privātais pārvadātājs  "Baltijas ekspresis".

Konkurences padome pēc divu gadu izmeklēšanas atzinusi, ka "LDz dzelzceļa" meitas uzņēmums ir apgrūtinājis konkurentu darbību Krievijas un Baltkrievijas pierobežā.

Tāpat visā Latvijas teritorijā nepamatoti noteikusi maksu par privātpersonām piederošu kravas vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem. Par šiem diviem pārkāpumiem uzlikts turpat 6 miljonu sods. 

"Latvijas Dzelzceļš" Konkurences padomes atklātajiem pārkāpumiem nepiekrīt un uzlikto naudas sodu uzskata par pārāk bargu. Patlaban ikvienam privātajam pārvadātājam esot neierobežotas tiesības nodrošināt starptautiskos  kravu pārvadājumus.

"Latvijas dzelzceļš" šobrīd  piedzīvo krīzi, jo Krievija stratēģiski izvēlējusies attīstīt pati savas ostas

un kravu apjoms pērn kritās uz pusi. Uzņēmums jau atlaidis divus ar pusi tūkstoš darbinieku un strādājošo skaita samazināšana plānota arī šogad. Valsts  nāca palīgā "Latvijas dzelzceļam", un pērn  (rādām Deivida grafiku) no valsts budžeta turpmākās darbības nodrošināšanai piešķīra 76 miljonus. 

Uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs, kurš "LDz Cargo" dominējošā stāvokļa lietu saņēmis mantojumā, pērn decembrī veica pārrunas ar Konkurences padomi par iespējamu soda mīkstināšanu, taču tās nebija sekmīgas.

Pirms pieciem gadiem par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa  izmantošanu tā dēvētajā velkoņu lietā Konkurences padome ar  pusotru miljonu sodīja Rīgas brīvotas pārvaldi. Pārkāpums bija konstatēts atkārtoti,  tomēr Konkurences padome ar brīvostu vienojās, ka sodu samazina uz pusi. 

Privātais pārvadātājs, kas vērsās pret valsts uzņēmumu Konkurences padomē, strādā Ventspilī. Patiesais labuma guvējs uzņēmumā "Baltijas ekspresis" ir Aivara Lemberga sīvākais pretinieks Rūdolfs Meroni.

Uzņēmumu vada Māris Bremze, kurš gan vadījis  "LDz Cargo", pret ko tagad sūdzas, gan turpat desmit gadus bijis finanšu direktors "Latvijas dzelzceļā". Nekā personīga neoficiāli zināms, ka pārtraucot darba attiecības ar "LDz Cargo" 2016.gadā, viņš saņēma 100 000 eiro un automātisku liegumu 2 gadus darboties tajā pašā sfērā, taču pusgadu  vēlāk tomēr sāka strādāt Meroni kontrolētajā uzņēmumā. 

Bremzem kļūstot par "Baltijas ekspreša" vadītāju, uzņēmums cēla pretenzijas pret "Latvijas Dzelzceļu", lai gan Konkurences padome atzīst – pārkāpumu periods esot konstatējams krietni agrāk,  sākot no 2007.gada. 

Dzelzceļa nozares regulators to skaidro ar firmu akcionāru attiecībām ar iepriekšējo "Latvijas Dzelzceļa" un satiksmes ministrijas politisko vadību.

Konkurences padomes lēmums nav stājies spēkā, jo "Latvijas Dzelzceļš" to ir apstrīdējis tiesā.