Konstatējot cilvēktiesību pārkāpumus, Nīderlandes tiesa liek atcelt komandantstundu (1)

Nakts komandantstunda, kas stājās spēkā no 23.janvāra, bija pirmā, kas Nīderlandē ieviesta kopš nacistu okupācijas Otrā pasaules kara laikā. Komandantstundas ieviešana izprovocēja valstī pēdējās desmitgadēs lielākās nekārtības.

Tiesa otrdien secināja, ka ar komandantstundas ieviešanu pārkāptas cilvēku tiesības uz kustības brīvību un privātumu, un nolēma, ka valdībai tā jāatceļ.

Tiesa norādīja, ka komandantstundas ieviešana nebija īpaši steidzama, kas ir nosacījums ārkārtas likumu ieviešanai, apejot parlamentu.

Tiesnesis sacīja, ka fakts, ka komandantstunda tika apspriesta pirms ieviešanas, nozīmēja, ka valdībai bija pietiekami daudz laika, lai izietu visu procesu.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite un valsts augstākās veselības aprūpes nozares amatpersonas uzskata, ka komandantstunda ir nepieciešama, lai mīkstinātu trešo koronavīrusa vilni, kas jauno lipīgāko vīrusa paveidu dēļ jau ir pie apvāršņa.

Valdība šodien steidz izstrādāt likumprojektu par komandantstundas ieviešanu un vēlas to pieņemt pēc iespējas ātrāk.

Rite cer, ka likumprojekts abās parlamenta palātās tiks apstiprināts līdz piektdienai, kad tiks pārskatīts tiesas lēmums. Premjers vēlas, lai komandantstunda paliek spēkā neatkarīgi no apelācijas iznākuma.

Rites valdība janvārī atkāpās saistībā ar bērnu pabalstu skandālu, bet turpinās vadīt valsti līdz vēlēšanām, kas plānotas 17.martā.

Neskatoties uz lēno vakcinācijas kampaņas sākumu un Nacionālā veselības institūta drūmajām prognozēm, ka saslimušo skaits turpmākajās nedēļās turpinās pieaugt pat tad, ja stingrie ierobežojumi paliks spēkā, Rites pārstāvētā konservatīvā partija VVD sabiedriskās domas aptaujās pašlaik atrodas vadībā.

Nīderlandē ir slēgtas skolas un veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, aizliegta publiska pulcēšanās un mājās cilvēki drīkst vienā reizē uzņemt tikai vienu viesi.

Lielākā daļa sabiedrības atbalsta valdības politiku cīņā ar pandēmiju, bet tai ir arī pretinieki.