Vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanā apsūdzētā bijusī notāre un uzņēmējs tikuši pie daudz lielākiem sodiem (7)

Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas apgabaltiesā, izskatot Porietes un Lazdiņa lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa abus atzina par vainīgiem saistībā ar krāpšanas noziegumiem un piesprieda Porietei 90 000 eiro naudas sodu, bet Lazdiņam 80 000 eiro naudas sodu. Pirmās instances tiesa Porietei bija piespriedusi naudas sodu 10 700 eiro apmērā, bet Lazdiņam - 9460 eiro apmērā.

Ar apgabaltiesas spriedumu Poriete atzīta par vainīgu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar krāpšanu, dokumentu viltošanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, un, pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, kā galīgais sods viņai noteikts naudas sods 180 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 90 000 eiro bez mantas konfiskācijas.

Savukārt Lazdiņš atzīts par vainīgu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar krāpšanu, taču attaisnots apsūdzībā par ļaunprātīgas dienesta stāvokļa izmantošanas organizēšanu, un, pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, kā galīgais sods Lazdiņam ir noteikts naudas sods 160 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 80 000 eiro bez mantas konfiskācijas.

Iepriekš vēstīts, ka 2019.gada 28.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa savā spriedumā Porietei noteica sodu 10 700 eiro apmērā, bet Lazdiņam 9460 eiro.

Šī lieta vispirms tika skatīta Vidzemes priekšpilsētas tiesā, tad nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas to nodeva atpakaļ jaunai izskatīšanai, bet tagad tā atkārtoti bija atgriezusies apgabaltiesā.

Prokuratūrā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka notāre apsūdzēta par krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izsniegšanu.

Saskaņā ar apsūdzību, abas personas savstarpēji vienojās krāpšanas ceļā iegūt svešu mantu, sagatavojot un panākot, ka cietušās personas paraksta dokumentus, kas rada viņām tiesiski nelabvēlīgas sekas.

Mantkārīgā nolūkā, lai atvieglotu krāpšanas izdarīšanu, pielietojot viltu un viešot uzticību, notāre ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, sagatavojot un norādot cietušajām personām parakstīt notariālos aktus un dokumentus, nenolasot to saturu, neizskaidrojot to būtību, noteikumus un tiesiskās sekas.

Savukārt otra apsūdzētā persona krāpšanas nolūkā organizēja apsūdzētās notāres dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kontaktējoties ar cietušajām personām, paziņojot apsūdzētajai notārei dokumentu saturu, dokumentos iekļaujamos cietušajām personām neizdevīgos nosacījumus un informāciju par cietušo nekustamajiem īpašumiem.

Saskaņā ar apsūdzību, noziegumi izdarīti, izmantojot cietušo psihisko stāvokli, nespēju saprast un vadīt savu rīcību, nespēju saprast savas rīcības nozīmi, kā arī izmantojot cietušo redzes traucējumus, vecuma nevarību un juridisko zināšanu trūkumu.

Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2016.gada 9.maijā abiem apsūdzētajiem piesprieda 11 100 eiro naudas sodu katram.