Arābu zonde atsūta pirmo Marsa attēlu

Šis ir pirmais attēls no daudziem, kas sekos nākotnē. "Cerība" izvietojās platā orbītā, lai varētu pētīt Marsa laikapstākļus un klimata sistēmas. Tas nozīmē, ka drīz mēs varētu ieraudzīt pilna planētas diska fotogrāfiju. Tas ir rets skats, kuru grūti iegūt ar teleskopiem uz Zemes, tomēr vieglāk no Marsa orbītā esoša satelīta.

Parasti Marsa satelīti tiek izvietoti tuvā orbītā, lai varētu uzņemt detalizētas Marsa virsmas fotogrāfijas, kā arī kalpot par komunikācijas stacijām Marsa pašgājējiem.

Šis attēls tika uzņemts ar "Cerības" instrumentu "EXI" 24700 kilometru lielā attālumā no Sarkanās planētas. Tas notika trešdien – tajā pašā dienā, kad zonde iegāja Marsa orbītā.

Marsa ziemeļpols atrodas attēla augšējā kreisajā pusē, bet centrā Saules gaismā lēnām parādās lielākais vulkāns Saules sistēmā – Olimpa kalns. Labi redzama arī trīs vulkānu virkne, bet rietumos redzama plašā kanjonu sistēma - "Valles Marineris".

Ieiešana Marsa orbītā bija kritisks solis, kad 27 minūšu laikā dzinējiem bija jādarbojas ar pilnu jaudu, lai iecerētais manevrs izdotos. Orbītā zonde dažus mēnešus uzlādēs savus mērinstrumentus un iekārtosies savās jaunajās mājās. Nākotnē tā pētīs lielus atmosfēras fenomenus uz Sarkanās planētas, un plānots, ka tā darbosies pilnu Marsa gadu, kas ir 687 Zemes dienas.