Neparasta ilūzija: cik krāsu ir redzamas šajā attēlā? (6)

Mēneša sākumā sociālajā tīklā "Twitter" tika publicēta klasiska optiskā ilūzija un uzdots jautājums: “Cik krāsu tu redzi?” Pats attēla publicētājs redzot trīs. 

Citi "Twitter" lietotāji nepiekrita. Viens otrs attēlā saredzējis pat 17 krāsas. Ierakstam sekoja desmitiem tūkstošu komentāru, izcēlās strīdi un debates par to, kāds tad ir patiesais krāsu skaits. 

Zinātnes izdevuma "Science Alert" žurnālistiem arī nav stingra viedokļa par krāsu skaitu attēlā (vai to ir 11?), tomēr, lai skaidrotu, kas attēlā vispār notiek, talkā var ņemt zinātni. 

Šī attēla fenomena pamatā, visticamāk, ir efekts, kas aprakstīts jau pirms pusotra gadsimta. To izdarīja austriešu fiziķis Ernsts Mačs. Strādājot par matemātikas un fizikas profesoru, 1860. gados viņam radās dziļa interese par optiku un akustiku. 1865. gadā viņu ieinteresēja ilūzija, kas līdzīga šajā rakstā aprakstītajai. Tai bija līdzīgas krāsas, kas grūti izšķiramas. 

Mačs saprata, ka, skatoties uz attēlu, cilvēka acīs norisinās kaut kas neparasts, īpaši gaismjutīgajos audos, kas veido tīkleni. Vēlāk par godu fiziķim šīs krāsu līnijas tika nodēvētas par Mača joslām. 

How many colors do you see???? i see 3 pic.twitter.com/IgEHtyzebZ

— jade⁷? (@0UTR0EG0) February 4, 2021

Mača spekulācijas par šo ilūziju bija diezgan precīzas. To arī apstiprinājuši mūsdienu zinātnieki ar moderno tehnoloģiju palīdzību.  

Cilvēka acs tīklene ir kā ekrāns kinoteātrī. Tā uztver gaismu, kas tiek projicēta caur zīlīti. Šis ekrāns ir klāts ar receptoriem, no kuriem daži spilgtākā gaismā reaģē vairāk, smadzenēm sūtot signālu virkni. 

Ja iedomājamies divas šūnas, kuras smadzenēm nosūta divus ļoti līdzīgus signālus, tad varam pieņemt, ka krāsas, kuras redzam, ir vienādas. Mūsu smadzenēm patīk īsceļi, un notikumu pārpilnajā pasaulē skaldīt matus nav vērts. 

Tiesa, evolūcijas ceļā mūsu smadzenes ir ieguvušas spēju vieglāk atšķirt līdzīgu krāsu toņus. Šī spēja spēlē nozīmīgu lomu daudzās optiskajās ilūzijās. Tiesa, spēja atšķirt krāsas katram ir atšķirīga, radot tāda veida strīdus kā šā raksta pamatā esošais. 

Jāņem gan vērā, ka pastāv vairāki faktori, kas ietekmē to, kā smadzenes interpretē attēlu. Daudzi no tiem ir relatīvi, proti, interpretāciju var ietekmēt gaismas avots, monitora spilgtums un modelis un pat radzenes šūnu uzbūve. Arī mūsu smadzenes mēdz, tā sakot, savā unikālā veidā piekoriģēt redzēto, balstoties uz pieredzi. 

Tieši tāpēc izbaudīsim kaislīgos strīdus un diskusijas par dažādām optiskajām ilūzijām, tomēr atcerēsimies, ka viena taisnība šajā gadījumā vienkārši nepastāv.