Kad Covid-19 pandēmija iejaucas attiecībās, darbā un veselībā. Pārmaiņu treneris Šulcs iesaka risinājumus (6)

"Jā, varbūt viedokļi atšķiras, taču ir svarīgi otram "nepiekārt birkas" - atturēties no tādām frāzēm šajos laikos, kā - "Tu neesi zinātnisks", "Tu esi idiots" un neņemt šo retoriku, kas varbūt publiskā telpā klīst, bet paraudzīties uz to, kas viņiem ir kopīgs, kāpēc viņi ir kopā, kāda ir viņu kopīgā pieredze, kādas ir viņu jūtas vienam pret otru, kas viņiem kopīgs ir sasniegts un izdarīts," stāsta Šulcs. 

"Vai tās visas kopīgās pozitīvās pieredzes, emocijas, jūtas ir vērtīgākas, vai tomēr vērtīgāka ir šī radikalizācija, galējie viedokļi par vienu jautājumu? Ja paskatāmies šādā rakursā, mums parādās dialoga iespējas," saka Šulcs.

Speciālists skaidro, ka šis princips ir noderīgs ne tikai ģimenēs, bet arī sabiedrībā kopumā.

"Tie cilvēki, kuri domā atšķirīgi no mums, nav mūsu ienaidnieki.

Viņi tāpat rūpējas par veselību, bet viņiem ir savs viedoklis. Un viņiem drīkst būt savs viedoklis. Tas drīkst būt arī kļūdains viedoklis mūsu skatījumā. Arī otrs cilvēks drīkst skatīties uz mums kā uz kļūdainu viedokļu nesējiem, un arī viņam ir kaut kādā mērā ir taisnība," saka Šulcs.

Šajā gadījumā speciālists min, ka var paraudzīties uz pagātnes domātājiem - demokrātijas filozofiem. Viņu mērķis bija atvērta sabiedrība. 

"Realitātē mēs dzīvojam vienā sabiedrībā un esam cilvēki ar ļoti dažādiem uzskatiem par vienu un to pašu jautājumu," saka Šulcs.

Kā piemēru viņš min ģimeņu struktūru - vai drīkst būt intīmi sakari pirms vai ārpus laulības, vai drīkst būt netradicionāla seksuālā orientācija. Līdz pat piemēram par Covid-19 lietām. 

"Vai cilvēki atbalsta vakcīnu jautājumu, valdības pieņemtos ierobežojumus vai tomēr neatbalsta. Mums drīkst būt šie dažādie viedokļi, jo demokrātiskā sabiedrībā tā ir.

Tieši tāpēc demokrātijā dzīvot ir sarežģītāk, bet tomēr patīkamāk, nekā totalitārismā. Totalitārismā viss ir vienkārši un skaidrs - viens viedoklis, tā kā domā diktators vai viena partija," saka Šulcs.

Speciālists stāsta, ka ir svarīgi uzdot šo jautājumu - vai mēs esam demokrātiski?

"Jā, tas cilvēks domā citādi un viņš var kļūdīties - mēs to šobrīd uzskatām par kļūdainu, jo tas varbūt nav zinātniski nodefinēts, bet viņam drīkst tāds būt.

Mēs pieņemam to, ka otrs cilvēks domā citādi - mēs viņu nenoniecinām. Tā ir demokrātija. Tā sākas no katra no mums - arī ģimenē. Šajā gadījumā var teikt: "Jā, es tev nepiekrītu, bet es pieņemu, ka tev tāds viedoklis drīkst būt".

Šulcs norāda, ja cilvēki paskatās no šāda skatpunkta, tad tas varētu būt risinājums pāru attiecību harmonizēšanai šajā laikā, kas nebūt nav viegls nevienai pusei. 

Kad Covid-19 pandēmijas laikā pacietības mērs ir pilns pat "mieramikām"

Šulcs stāsta, ka vispirms ir nepieciešams darīt kaut ko citādāk, uzsvaru liekot uz "citādāk".

"Ja cilvēkam šķiet, ka dzīve ir vienmuļa, nomākta, skumja un katra diena šķiet līdzīga iepriekšējai dienai, tad vajadzētu pamēģināt citādi.

Mēs strukturējam nedēļu - mēs strādājam vai ko citu darām. Ja mēs strādājam virtuāli, mums ir iemesls sakārtot māju - iztīrām māju, pabeidzam iekavētos remontus, salabojam lietas, jo nav iepriekš bijis laika. Šobrīd tas ir izdarāms!" saka Šulcs.

Pārmaiņu treneris stāsta, ka cilvēki varot svinēt nedēļas nogali vai var taisīt citādākas pusdienas. "Cilvēki tāpat gatavo ēdienu, komunicē viens ar otru, klausās mūziku, bet viņi var to sastrukturēt citādākā formātā. Sestdiena varētu būt svētku diena, kurā vīrietis uzvelk gludinātas bikses un baltu kreklu, bet sieviete uzvelk skaistu kleitu un kurpes, nevis staigā mājas čībās," teic Šulcs. 

"Un viņi padejo. Viņi ir uzlikuši mūziku un nav pat īpaši svarīgi prast dejot, bet ir svarīgi, ka tā ir viņu deja. Viņi nevarēja iziet laukā to darīt, bet mājās to var izdarīt. Un paraudzīties, viņi tāpat sagatavojuši kaut kādu ēdienu, ko servē uz citiem šķīvjiem un uzklāj uz cita galdauta - viņiem ir svētku diena! Viņi ir dzīvi un veseli šajā brīdī," iesaka Šulcs. 

Speciālists uzsver, ka ir jānosvin tas labais, kas cilvēkiem ir un ir jārīkojas citādāk.

Lai pārtrauktu vienmuļību, strupceļu emocionālo, ir svarīgi strukturēt lietas. Svarīgi ir svētki, kurus cilvēki ievieš paši savā dzīvē.

"Ir nodzīvota nedēļa, kurā esam kaut ko piedzīvojuši. Mēs esam dzīvi, mums ir veselība, mēs varam kustēties, padejot, dzirdēt, redzēt.

Ir jānovērtē šīs mazās lietas, kas ir mūsu dzīvēs! Daudziem cilvēkiem nav dzirdes, nevar kustēties, daži ir aizgājuši viņsaulē, bet mēs esam dzīvē - priecājamies par to!

Nevajag spļaut savam liktenim sejā, ja mums ir kaut kas labs savā dzīvē!" saka Šulcs.

Lai atbrīvotos no trauksmes pandēmijas laikā, speciālists iesaka doties dabā. 

"Ir jākustas dabā! Nevajag sēdēt četrās sienās un dusmoties uz sevi, uz otru cilvēku vai uz valdību. Tu vari izdarīt to, ko tu vari izdarīt - izmainīt savu attieksmi. Aicini otru cilvēku līdzi dabā.

Uztaisi termosā kafiju vai tēju un ejat izstaigāties dabā tik kilometrus, cik veselība atļauj un cik varat noiet. Tas dod aerobu slodzi, citādākus iespaidus. Ja zināt to meža ceļu, parku vai taku - izstaigājiet to! Šobrīd ir sniegs, laiks ir citādāks nekā bija vakar un aizvakar. Jums būs iespaidi, būsiet mazliet nosaluši, mazliet būsiet dabūjuši slodzi, kas palīdzēs sadedzināt trauksmes vielas. Tiksiet vaļā no tās trauksmes, kas mums ir," saka Šulcs.

Speciālists, runājot par distancēšanos šajā laikā, uzsver, ka ir svarīgi to precizēt terminā. Viņš min, ka distancēšanās [Covid-19 ierobežojumos] ir svarīga fiziski, nevis sociāli.

"Diemžēl kļūdaini tā daudzviet tiek dēvēta par sociālo distancēšanos. Ir aizliegta fiziska distancēšanās, bet ne sociāla. Ir taču iespējama sociālā komunicēšana. Mēs varam lietot mobilās vietnes - "Zoom", "Skype" un citas vietnes, ar kurām varam sazināties ar citiem cilvēkiem. Un to vajag darīt!

Ir iemesls šobrīd pazvanīt cilvēkiem, kuriem mēs neesam sen zvanījuši. Ir iemesls, lai uzrunātu savus bijušos studiju biedrus, kolēģus, mēs varbūt sen neesam viņus dzirdējuši. Nu, piezvanām! Ja telefons ir saglabājies, vai atrodam caur sociālajiem tīkliem, pakomunicējam. Mums varbūt neko nevajag, bet svarīga ir komunikācija. Novēlam jauku dienu un pastāstām labas lietas!" saka Šulcs.

Speciālists arī aicina atturēties no sliktām ziņām, kuras šobrīd dominē - par slimošanu, nāvēm, Covid-19 statistiku, tā vietā viņš aicina pamēģināt paskatīties citas ziņas.

"Varbūt ir kādi kultūras, sporta sasniegumi, pasaules atklājumi. Uz to vēršam savu uzmanību un atturamies no sliktām ziņām - tā ir psihohigiēna. Tas nav nekas kaitīgs.

Atturamies no agresijas pret saviem tuvajiem. Ja ir dusmas - izej laukā! Izej iztīrīt sniegu ārā, izstaigā aplīti. Tu nomierināsies un nāksi atpakaļ. Nevajag palikt sienās, jo tas rada trauksmi," saka Šulcs.

Ko darīt cilvēkiem, kuriem nav citu iespēju, kā tikai sēdēt četrās sienās? 

"Viņš drīkst atvērt logu. Viņiem ir cits gaiss, izvēdināta telpa. Viņš var laiku pavadīt vingrojot.

Nav obligāti vajadzīgi sporta kompleksi - var no grīdas taisīt pietupienus, piemēram. Pirms katras ēdienreizes uztaisi kādus noteiktus vingrinājumus. Tā nav nekāda sacensība, kur kaut kas jāpierāda - tas ir priekš tevis! Tas ļaus piepildīt laiku ar kaut ko pozitīvu," stāsta Šulcs.

Viņš arī min piemēru, ka cilvēks drīkst lasīt, var pat atrast internetā grāmatas. Tāpat arī cilvēks var rīkoties citādāk - zīmēt, uzlikt mūziku un dejot viens pats.

"Kopš sirmas senatnes cilvēki vienojās bungu ritmā, lai noņemtu spriedzi. Var sazināties ar citiem cilvēkiem pa telefonu, sociālajiem tīkliem, interneta vietnēm. Var rakstīt stāstus vai kā citādi izpaust savu talantus, kurus iepriekš nevarēja realizēt. Tās idejas var palīdzēt cilvēkam karantīnā," saka Šulcs. 

Nav darba, bet ir "kovids". Kā atrast prieku šādos brīžos?

Ja paraugās uz lietām pozitīvi - jā, ir Covid-19, bet tie kas ir slimojuši, tiem ir bijušas dažādu smaguma pakāpju problēmas, lielākā daļa tomēr palikuši dzīvi. Ja paraugāmies tā, tas tomēr ir pozitīvi.

"Ir svarīga tā iekšējā nostāja - ar mani notiks iespējami labākais. Cilvēks sevi noskaņo, ka būs dzīvs un vesels. Tas ir ļoti būtiski, ka cilvēks ir sava likteņa lēmējs. Jā - saslimu, bet es izvēlos būt vesels!"

Speciālists stāsta, ka gadījumos, ja cilvēkam nav darba un viņš ir slims, viņš var atpūsties.

"Pirmais etaps ir izveseļoties un tad ķerties klāt pie darba jautājuma.

Ja cilvēks visu laiku dusmosies un pārdzīvos, ka nav darba, viņš īsti nevarēs ne kļūt vesels, ne arī atrast darbu," saka speciālists.

Šulcs arī min piemēru, ja cilvēkam ir prasmes un viņš šajā laikā var domāt, un viņam nav smaga slimības forma, viņš var apsēsties un sarakstīt uz papīra visus savus resursus - gatavoties darba iegūšanai.

"Kādas ir viņa prasmes, kādas iepriekšējās darba vietas, amati, pieredzes. Kuri cilvēki viņu atbalstīja tajā darbā, kur vēl ir vajadzīgi tādi darbi, ko viņš prot. Kad viens cilvēks sāk tādā rakursā domāt, pierakstīt domas, viņam sāk parādīties iespējas. Saraksta uz papīra paziņas, studiju biedrus, kaimiņus, bijušos kolēģus, kuriem varbūt zināms, ka tāds cilvēks ir vajadzīgs darbā.

Šis ir tas laiks, kad cilvēkam iekšējā disciplīna ir jāsavāc," stāsta speciālists.

Šulcs norāda, ka šādā veidā cilvēks var nonākt pie pozitīvām lietām. Viņam nav vajadzīgi visi darbi un var pietikt ar vienu. Cilvēkam pietiek laika pafiltrēt, kurš darbs ir piemērotāks, ko sludinājumos piedāvā. 

"Līdzīgi ar auto - tev tas saplīsa, bet ir taču citas automašīnas. Tev parādīsies iespēja iegādāties citu automašīnu, kuru varēsi iegādāties. Visu laiku ir dinamika - paraudzīties uz to, ka ir plūsma. Un šī plūsma ir labvēlīga. Latvijā ir vajadzīgi cilvēki, kas ir atbildīgi, kas var kaut ko darīt, ir elastīgi, var piemēroties," stāsta Šulcs.

"Kad cilvēks ir slims - viņam jākļūst veselam. Ir vajadzīgi atsevišķi vingrinājumi, telpu vēdināšana, noteiktā laikā pieceļas un iet gulēt, nevis līdz nakts vidum skatās visādas filmas vai internetu, piemēram," teic Šulcs. 

Viņš stāsta, ka šāda attieksme var būt iemesls atteikties no sliktiem paradumiem - smēķēšanas vai alkohola.

"Piemēram - es šobrīd atturos no alkohola, kamēr atrodu jaunu darbu. Kad būšu nostrādājis pārbaudes laiku, nopelnījis pirmo algu, tad varēšu iedzert glāzi vīna. Iekšēji sevi noskaņot, ka man nav šie līdzekļi jātērē uz to, kas nedod man veselību, bet tajā pašā laikā rada veselības apdraudējumu," saka speciālists.

Speciālists skaidro, ka šāda pieeja var cilvēkam palīdzēt radīt pozitīvu spītu un pozitīvu enerģiju, lai viņš izkustētos ārā no savas komforta zonas un iepriekšējās strupceļa situācijas.

"Lai ierauga savas iespējas - tas ir tas, ko šajā individuālās krīzes situācijā varētu darīt!" saka Šulcs.

Viņš iesaka aprunāties ar cilvēkiem, kuri bijuši līdzīgās situācijas - bijušais kolēģis, paziņa, kurš varbūt arī bijis brīdi bez darba, bet tad meklēja un atrada darbu.

"Paraudzīties tā, jo tas var palīdzēt! Varbūt ir iemesls kaut ko palīdzēt šajā brīdī. Jebkura mācīšanās, jebkurā gadījumā var aizvest uz pozitīvu rezultātu.

Svarīgas ir jaunas prasmes, kas iepriekš nav bijušas - vai tā ir valoda, rakstīšanas prasmes, CV sagatavošana. Sagatavošanās darbam, lai varētu runāt ar potenciālo darba devēju. Šīs it kā mazās lietas ir svarīgi cilvēkam pašam izdarīt," noslēgumā saka Šulcs.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!