SPKC un NVD vērtēs testēšanas apjomu novados

Komentējot Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvājumu klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, Perevoščikovs sacīja, ka no epidemioloģiskā viedokļa augsta saslimstība nav droša, taču arī zema saslimstība rada aizdomas.

"Vispirms ir jāsaprot, vai ar zemiem saslimstības rādītājiem tiek atainota patiesā situācija novadā. Ir jāskatās, vai testēšana reģionos tiek veikta pietiekamā apjomā un tiek atklāti visi saslimšanas gadījumi," sacīja Perevoščikovs. 

Viņš piebilda, ka šim nolūkam SPKC kopā ar NVD tuvākajās nedēļās vērtēs testēšanas apjomus novados. 

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piebilda, ka šis IZM ierosinājums vēl ir kārtīgi jāizdiskutē, kā arī jāvērtē, vai testēšanas apjomi garantē pietiekamu drošību novados. 

"Ir jāsaprot, vai dati, kas liecina par zemu saslimstības līmeni, ir pietiekami. Tāpat jāvērtē, kādas būs drošības prasības skolās, lai skolotājus nepakļautu riskam," sacīja Pavļuts. 

Jau ziņots, ka IZM piedāvā klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, - to paredz IZM piedāvātais reģionālās pieejas princips, kuru otrdien vērtēja valdība.

IZM aģentūrai LETA atklāja, ka 1.-6.klase, kā arī 12.klase klātienē mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs būs zem 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt saslimstības gadījumā līdz 400 uz 100 000 iedzīvotājiem - klātienē mācības varētu uzsākt tikai 1.-3. klase.

Kā liecina Veselības ministrijas valdībai sagatavotā informācija, pašlaik minētais rādītājs zem 250 ir tikai vienā lielajā pilsētā - Ventspilī, kā arī Jaunpiebalgas, Ilūkstes, Alsungas, Dundagas, Ērgļu, Skrundas, Pāvilostas, Mālpils, Mazsalacas, Rucavas, Mērsraga, Aizputes, Kokneses, Rūjienas, Salacgrīvas, Naukšēnu, Salas, Kuldīgas, Pārgaujas, Rojas, Ventspils, Saulkrastu, Durbes, Zilupes un Krustpils novados.

Klātienes mācību atsākšanai skolām būs jāspēj nodrošināt skolēniem arī drošu distanci un pārdomātu kustību, sociālajos tīklos informē IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Pēc viņa sacītā, jaunās prasības paredzēs arī to, ka skolēniem uz skolu jādodas kājām, ar ģimenes personīgo transportu vai skolēnu autobusu.

Znotiņš informēja, ka valdība tiek iepazīstināta ar pieredzi arī citviet Eiropā. Viņš atzīmēja, ka 31.janvārī 19 Eiropas valstīs sākumskolās mācības notika klātienē, bet klātienes mācības visos izglītības līmeņos notika 11 valstīs.

"No šī izriet - mācības klātienē vai attālināti ir politisks lēmums pretēji Veselības ministrijas (VM) un ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktajam. Katrā ziņā izglītība nav būtiskākais saslimšanas katalizators, ja ievēro epidemioloģisko drošību. IZM šodien Ministru kabinetā piedāvās reģionālo pieeju," pauda IZM parlamentārais sekretārs.

Latvijā bija plānots šonedēļ atsākt klātienes mācības vismaz 1. un 2.klasēm, taču augsto saslimstības ar Covid-19 rādītāju dēļ šī iecere pēdējā brīdī ir atlikta. Vecāko klašu skolēni attālināti mācās jau vairākus mēnešus.

Izglītības ministre Ilga Šuplinskas (JKP) ir uzsvērusi, ka attālinātajās mācībās būtiski samazinās mācību kvalitāte, tāpēc tiek meklētas iespējas atjaunot izglītošanos klātienē.

Šuplinska vērtēja, ka ir sarežģīti cerēt, ka kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 Latvijā drīzumā samazināsies zem 200, lai attiecīgi varētu pārskatīt ierobežojumus, taču psihoemocionālā situācija skolās un ģimenēs arvien samilzt, tāpēc valdība domā par daļēju skolu atvēršanu.