2020. gadā Covid-19 Latvijā provizoriski prasījis vairāk upurus nekā avārijas, gripa un noslīkšana kopskaitā (12)

Endokrīnās vielmaiņas un uztures slimības (piemēram, diabēts, vairogdziedzera funkcijas traucējumi) aizvadītajā gadā reģistrētas ar 689 nāves gadījumiem. Tas ir par 30 vairāk nekā Covid-19 gadījumos.

Psihiski un uzvedības traucējumi (piemēram, garīga atpalicība, šizofrēnija, Alcheimera demence) 2020. gadā reģistrēti 672 nāves gadījumos, kas ir par 13 mirušajiem vairāk nekā Covid-19 dēļ. 

Covid-19 nāves gadījumi gan ir par 43% vairāk nekā citu infekcijas un parazitāru (piemēram, tuberkuloze, vīrushepatīts, STS) slimību letālie gadījumi (285).

Otrajā tabulas posmā redzams, ka asinsrites sistēmas slimības (piemēram, infarkts, insults) ir pārliecinoši lielākais 2020. gada nāves gadījumu skaits Latvijā - 15320 mirušie. Tas ir par nepilniem 95% vairāk nekā Covid-19 gadījumu. 

Gremošanas sistēmas slimību (piemēram, aknu, žultspūšļa, aizkuņģa bojājumi) mirušie reģistrēti 980 gadījumos, kas ir par trešdaļu vairāk nekā Covid-19. 

Provizoriskie dati liecina, ka no gripas un pneimonijas aizvadītajā gadā miruši 372 cilvēki, kas ir par 44% mazāk nekā Covid-19 nāves pamatcēloņa gadījumos. 

Tabulas noslēdzošajā daļā redzama aile ar nāves gadījumiem, kurās iemesls ir ārēji slimību un nāves cēloņi, kas kopā sastāda 1391 mirušo. Tas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā Covid-19 gadījumos. 

Ja "ārēji slimību un nāves cēloņi" aili paskatās detalizētāk (uz apakšsadaļām), tad vairākos gadījumos rādītāji ir zemāki par Covid-19 nāves gadījumiem:

• noslīkšana un slīkšana (125) - par 81% mazāk;
• transporta nelaimes gadījumi (151) - par  73% mazāk;
• pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei (108) - par 83% mazāk;
• pārmērīga dabiska aukstuma ietekme (81) - par 88% mazāk;
• tīšs paškaitējums (296) - par 55% mazāk;
• vardarbība (66) - par 90% mazāk.

Balstoties uz Veselības statistikas datubāzes provizoriskajiem datiem, Covid-19 nāves gadījumu skaits bijis lielāks par citu nāvju iemesliem, pat kombinējot kopā. Piemēram, 2020. gadā no Covid-19 miruši vairāk cilvēku nekā no noslīkšanas, transporta nelaimes negadījumiem, gripas un pneimonijas gadījumiem, visus kopā saskaitot - 659 pret 649 nāves gadījumiem. 

Ja skatās 2021. gada Covid-19 datus Latvijā, tad situācija nekļūst iepriecinošāka. Apkopojot SPKC mājaslapā pieejamos datus par Covid-19 mirstību 2021. gada sākumā, tad jau tagadējie (8. februārī) Covid-19 mirstības dati ir pārspējuši 2020. gada kopējo statistiku. Ja 2020. gadā bija 659 Covid-19 nāves gadījumi, tad 2021. gada sākumā (līdz 8. februārim) šis skaitlis sasniedzis 712 koronavīrusa nāves gadījumus. Te gan jāpiebilst, ka dati vēlāk tiks precizēti.

Aptauja: Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju statistiku par Covid19 izraisītajām nāvēm uzskata par maldinošu

Aptuveni trešdaļa aptaujāto respondentu statistiku par Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem uzskata par maldinošu, prezentējot pētījuma "Dzīve ar Covid-19" rezultātus, atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore Anda Rožukalne.

Pētnieki, analizējot Latvijas sabiedrības attieksmi pret ziņām par Covid-19 un pandēmijas laika dezinformāciju saslimšanas riska pašvērtējuma kontekstā, veikuši divas aptaujas. Tāpat RSU studente, gatavojot savu maģistra darbu, intervējusi dezinformācijas izplatītājus "Facebook".

Lūgti atzīmēt, kuriem no vairākiem sabiedrībā un sociālo mediju vidē izskanējušajiem komentāriem par Covid-19 pandēmiju piekrīt, 33% respondentu norādījuši, ka statistika par Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem ir maldinoša, jo patiesībā šie cilvēki miruši no vecuma vai jau iepriekš esošām saslimšanām, nevis tieši Covid-19. 

Ziņojot par nāves gadījumiem, Slimību profilakses un kontroles centrs gan vienmēr uzsvēris, ka miruši ir pacienti, kuriem konstatēts Covid-19, nevis, ka pacienti miruši no Covid-19.

Savukārt tam, ka Covid-19 ierobežojošo pasākumu mērķis ir pilnīga visu iedzīvotāju kontrole, tai skaitā "čipošana", piekrīt 15% respondentu.

Bijuši arī cilvēki, kas piekrituši, ka Covid-19 izraisītais haoss ir izdevīgs politiķiem, Covid-19 ir līdzīgs gripai, un tam nav vērts pievērst tik lielu uzmanību. Neliela daļa aptaujāto uzskata, ka ierobežojumu ievērošana nav nepieciešama, jo Latvijā ir ļoti zema saslimstība ar Covid-19, savukārt sociālā distancēšanās ir lieks un nevajadzīgs apgrūtinājums.

Aptuveni desmitā daļa uzskata, ka no iedzīvotājiem tiek slēpts, ka ir iespējams saindēties, pārmērīgi lietojot dezinfekcijas līdzekļus. Tikpat domā, kas sejas masku lietošana var veicināt saindēšanos ar ogļskābo gāzi.

Tikai ceturtdaļa no 1013 respondentiem nav piekritusi nevienam no piedāvātajiem apgalvojumiem.

Vienlaikus 68%, vērtējot savu risku saslimt, atzīmējuši to kā vidēji augstu vai reālu, 12% uzskata, ka viņiem ir augsts risks inficēties. Savukārt 14% pārliecināti, ka risks ir zems un nereāls. Rožukalne atzīmēja, ka slimības riska uztveri ietekmē informācijas lietojums un uzticība informācijas avotiem. Proti, jo zemāka ir informētība, jo zemāks riska vērtējums, bet augstāks nogurums no ziņām un izvairīšanās no ziņām par Covid-19.

Secināts arī, ka augstāks izglītības līmenis palīdz labāk atpazīt dezinformāciju un novērtēt saslimšanas risku. Savukārt ticība dezinformācijai pazemina uztverto saslimšanas risku.

Jau ziņots, ka valsts pētījumu programmas projektu "Dzīve ar Covid-19" īsteno zinātniskais konsorcijs, ko Rīgas Stradiņa universitātes vadībā veido Latvijas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Vidzemes Augstskola un Elektronikas datorzinātņu institūts.

SPKC: Jau otro nedēļu pēc kārtas Latvijā Covid-19 situācija turpina pakāpeniski pasliktināties

Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju aizvadīto septiņu dienu laikā pieaudzis par 2% un patlaban ir 569,1, kamēr Eiropas Savienībā - vidēji 402,3. Lai varētu runāt par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kas vienlaikus ļautu salīdzinoši droši mazināt valstī noteiktos drošības pasākumus, saslimstības rādītājam jābūt mazākam par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 jaunatklātu gadījumu dienā.

Pēdējo septiņu dienu laikā tika veikti kopumā 69 114 testi un vidējais pozitīvo testu īpatsvars šobrīd ir salīdzinoši stabils - 8,0%. Tikmēr pirms septiņām dienām nedēļas laikā tika kopumā veikti 66 460 testi, bet pozitīvo testu īpatsvars bija 7,9%. Veikto testu skaita dinamika ir pieaugusi par 4%, veicot vidēji 9873 testus dienā, kamēr pirms septiņām dienām - 9494.

Aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 5559 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19 - kāpums par 6,2%, salīdzinot ar 5233 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām. Saslimstības pieaugums gada piektajā nedēļā novērots visās vecuma grupās, izņemot cilvēkiem vecumā no 50 līdz 64 gadiem. Neliels saslimstības pieaugums šobrīd vērojams arī visās vecuma grupās bērniem, izņemot desmit līdz 12 gadus veco bērnu vidū.

Intensīvākais pieaugums, analizējot saslimstības dinamikas datus ilgtermiņā, ir bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Savukārt paaugstinātā saslimstība četrus līdz sešus gadus veco bērnu vidū saistīta ar to, ka šie bērni joprojām apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 1,02, kamēr pirms nedēļas tas bija 0,99. Tas nozīmē, ka 100 saslimušo patlaban teorētiski inficē vairāk nekā 100 citus cilvēkus.

Ja ir saņemts pozitīvs testa rezultāts, jārīkojas atbildīgi un vēl pirms saņemts zvans no SPKC epidemiologa, pašiem uzreiz jāapzina un jāinformē iespējamās kontaktpersonas, lai cilvēki pēc iespējas savlaicīgāk atbilstoši rīkotos un ievērotu kontaktpersonām noteiktos drošības pasākumus.

Par kontaktpersonas statusu informē arī darba devējs un ģimenes ārsts, kas informāciju par pozitīvo pacientu saņem portālā e-veselība.

Cilvēkus, kuri ar Covid-19 infekciju atrodas stingrā izolācijā mājās, SPKC mudina vērot savu veselību un regulāri sazināties ar ģimenes ārstu. Ja parādās elpas trūkums, nepieciešams nekavēties un savlaicīgi vērsties pēc palīdzības, zvanot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!