Vairāki Latvijas atvestie vilki izmukuši no Francijas zoodārza; divi nošauti (5)

Raidījums "Vides fakti" ziņo, ka izdevies sagūstīt divus izbēgušus vilkus, divus nācies nošaut, bet vēl vēl divi vilki joprojām esot brīvībā.

Šodien seši 2018. un 2019. gadā dzimuši filiāles #Cīruļi vilki dodas uz #EcoZonia zoodārzu Francijā, kas par vienu no saviem uzdevumiem izvirza līdzdalību Eiropas lielo plēsēju – lāču, lūšu un vilku – saglabāšanā.#WildlifeConservation #EAZA #rigazoo #CanisLupusLupus pic.twitter.com/4mEAhfXw1P

— RigaZoo (@RigasZoodarzs) January 21, 2021

Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola atzīst, ka šis ir viens no skumjākajiem stāstiem, ko viņai nācies piedzīvot. 

"Kas ir bijusi pamata problēma šo vilku izbēgšanai? Slikti uzbūvēts aploks, jo tad, kad dzīvnieki ir atdalīti no pamatgrupas, tad viņi, protams, jaunajā vietā pēc ceļa ir stresā. Kad mēs  viņus visus bijām izlaiduši, es kolēģiem teicu, ka divas nedēļas vilki mēģinās darīt visu, lai no aploka tiktu ārā," stāsta Vītola.

"Francijā bija parastais, tā saucamais pītais siets – droši vien iekšpusē bija metāls un plastikāts apkārt. Izvelkot nosacīti vienu diegu, tā sēta sajūk un, ja ir seši spēcīgi un uztraukti vilki, viņi katrs savā veidā un katrs savā vietā aplokā to var izdarīt," Francijas aploka problēmu skaidro Vītola.

Iepriekšminētajam viedoklim piekrīt arī Rīgas Zooloģiskā dārza filiāles "Cīruļi" vadītājs Arnis Bergmanis. "Kad redzējām tos nožogojumus, mums bija pilnīgi neizprotams, ka tādi var būt vilku grupai un ka vilki tiek uzreiz izlaisti aplokā bez nomierināšanas. Turklāt tur blakus ir būvlaukums, kas robežojas ar pašu vilku voljēru," skaidroja Bergmanis.

"Vides fakti" ziņo, ka "EcoZonia" Zooloģiskajā dārzā mīt tieši plēsīgie zvēri. Kolekcijā ir trīs tīģeri, divi leopardi, kā arī sarkanie vilki. Par laimi zoodārzs apmeklētājiem vēl nav atvērts. Tas vēl ir būvniecības stadijā un sabiedrībai tā durvis vērt bija paredzēts 13. februārī.

Rīgas Zooloģiskā dārza izglītības darba speciālists Ingmārs Līdaka uzskata, ka šī gadījuma dēļ varētu kavēties ne tikai zoodārza atvēršana, bet arī tā akreditācija Eiropas Zooloģisko dārzu asociācijā. 

"Vides fakti" ziņo, ka uz doto brīdi zoodārzā esot apturēta jebkura dzīvnieka ievešana un no tā vadības tiek pieprasīts detalizēts ziņojums par šo gadījumu.

"Reputācija ir ļoti svarīga zoodārzu vidē, un šajā gadījumā es domāju, ka Francijas zoodārzs ir to pazaudējis. Turklāt tā veidošanā tika ieguldīti lieli finanšu līdzekļi," komentēja Līdaka.

Zoodārza turpmākais liktenis pagaidām ir neskaidrs, jo pastāv bažas, ka to vispār neatvērs. Turklāt problēmas rada arī tas, ka, ķerot vilkus, viens no Francijas Zoodārza darbiniekiem tika sakosts. Tā kā šie vilki saglabā savus plēsēja instinktus, tie ir agresīvi un nekontrolējami. Tas ir iemesls, kāpēc divus no vilkiem drošības apsvērumu dēļ diemžēl nācās nošaut, ziņo raidījumā.

No sešiem aizbēgušajiem vilkiem divi ir sagūstīti, bet vēl divu vilku meklēšanas darbi turpinās. Tiek uzskatīts, ka viens no vilkiem ir pametis parku un atrodas savvaļā. Notikuma vietā strādā žandarmi, parka darbinieki, kā arī Francijas Bioloģiskās daudzveidības biroja pārstāvji, 

Francijas zooloģiskā dārza pārstāvji uzsvēra, ka vilki neesot bijuši adekvāti, bet nepauda, ka žogs nav atbildis prasībām.  

Raidījums "Vides fakti", viesojoties Cīruļu zoodārzā pirms vilku došanās uz Franciju, novēroja, ka tur esošais vilku bars ir mierīgs un uzvedas adekvāti.

Vītola uzsvēra, ka šis viņas praksē ir pirmais gadījums, kad atbildību par notikušo neuzņemas zoodārzs, bet gan tiek vainoti atvestie dzīvnieki. Arī Līdaka uzskata, ka atbildīgu par notikušo vajadzētu uzņemties zoodārzam.

"Ja Francijas zoodārzam nācās lūgties Rīgas zoodārzam atstāt transporta būrus, kur ievietot noķertos vilkus, tātad viņiem pat nebija transporta būru! Tas nozīmē, ka ar inventāru viņiem ir gaužam grūti," saka Līdaka.

Bergmanis norāda, ka vilku uzvedība varētu būt neprognozējama apkārtējiem mājdzīvniekiem, taču nepieļauj domu, ka vilki varētu uzbrukt arī cilvēkiem. 

"Skatījos franču ziņas, kur abi vilki ir novēroti apmēram 12 kilometru rādiusā no izbēgšanas vietas. Viņi it kā ir kopā, bet vai viņus izdosies noķert un iemidzināt? Es maz tam ticu, jo tur ir diezgan mežonīgs apvidus. Slikti ir tas, ka viņi nemāk medīt, un tas, kā viņiem veiksies ar barības ieguvi, ir neprognozējami," skaidroja Bergmanis.  

Raidījums ziņo, ka katru gadu no Rīgas Zooloģiskā dārza un uz to tiek vesti aptuveni 50 sugu dzīvnieki, tas ir ļoti smalks plānošanas darbs, kurā tiek ievērota maksimāla drošība un viss nepieciešamais, lai netiktu nodarīts kaitējums dzīvniekam.