Tas, ko tiesībsargs valdībai pārmet visasāk, ir laiskais noskaņojums vasarā, kad Covid-19 saslimstības rādītāji Latvijā strauji uzlabojās, ļaujot noticēt, ka tiekam ar krīzi galā labāk nekā visa pārējā pasaule.
Tas bijis laiks, kad jāzīmē plāni iespējamai krīzei. Turpretī tā šķietami pārsteidza nesagatavotus. Valdības darbs iestiepās naktī. Paziņojumi – pēkšņi, haotiski un pat pretrunīgi.
"Pirmkārt, tā ir premjera atbildība, kas notiek valdībā. Ja ministri darbojas autonomi un atšķirīgi lemj, kas lemts valdības sēdēs, rada spriedzi un neuzticību, ka valdības lēmumi pārdomāti. Zeķes var nopirkt, bet zābakus nevar. Ļoti daudz iracionālu un neloģisku lēmumu, kas rada neuzticību valdībai," raidījumam "TV3 ziņas" norādīja Jansons.
Jansons domā, ka atbalsts bijis novēlots. Pabalsts kā forma neesot pareizs, kad darbs apstājies ne uzņēmēju vainas dēļ. Kompensējošam mehānismam bijis jāiekrīt katra kontā bez prasīšanas – visa aina Valsts ieņēmumu dienestam esot redzama.
Kritiku gan cenšas atspēkot Ekonomikas ministrija, kura norādīja, ka "atbalsta mehānismi jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un, iekams kādam pārskaitīt atbalsta naudu, jāpārliecinās – kā un par cik uzņēmums cietis zaudējumus".