Norvēģijas parlaments Nobela Miera prēmijai izvirza Tūnbergu un Navaļniju (3)

Tiesības ierosināt kandidatūras uz Nobela miera prēmiju ir valstu parlamentu un valdību locekļiem, universitāšu profesoriem un līdzšinējiem prēmijas laureātiem, un to pieteikšanas process noslēdzās svētdien.

Norvēgijas parlamenta locekļu atbalstītie kandidāti kļuvuši par laureātiem katru gadu kopš 2014.gada, izņemot tikai 2019.gadu, un Oslo Miera pētījumu institūta direktors Henriks Urdals atzinis, ka "pēdējo gadu tendence ir visai satriecoša".

Norvēģijas Nobela komitejai, kas lemj par balvas piešķiršanu, kandidāti un to izvirzītāji jāpatur noslēpumā 50 gadus.

Taču savu izvēli var atklāt kandidātu izvirzītāji.

Kā aģentūrai "Reuters" atklājuši aptaujātie norvēģu likumdevēji, starp nominantiem ir Tūnberga, Navaļnijs, PVO un tās programma COVAX, kas gādā par to, lai nabadzīgajām valstīm tiktu nodrošināta taisnīga piekļuve vakcīnām pret Covid-19.

Tūnberga izvirzīta kā viena no visietekmīgākajām balsīm cīņā pret klimata pārmaiņām, un nomināciju izpelnījusies arī viņas dibinātā kustība "Piektdienas nākotnei".

Navaļniju "par viņa pūliņiem panākt miermīlīgu Krievijas demokratizāciju" izvirzījuši krievu akadēmisko aprindu pārstāvji.

Starp izvirzītajiem ir arī Baltkrievijas opozīcijas pārstāves Svjatlana Cihanouska, Marija Koļesņikova un Veronika Cepkalo, kas izpelnījušās atzinību ar savu "cīņu par godīgām vēlēšanām un iedvesmu uz miermīlīgu pretestību".

Uz balvas saņemšanu izvirzīta arī Ungārijas Helsinku komiteja un poļu tienešu organizācija IUSTITIA, kas aizstāv pilsoņtiesības.

Starp citiem nominantiem ir arī bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, NATO, ANO augstākā bēgļu komisāra birojs (UNHCR), Starptautiskā Kosmiskā stacija un Starptautiskā Skautu kustība.