Prokuratūra un KNAB noliedz, ka Rimševiča lieta izgāzīsies vienas atsauktas liecības dēļ (2)

2018. gada 17. februāra vēlā vakarā Ilmārs Rimšēvičs iznāca no KNAB, kur vairākas stundas tika pratināts. 

Aukstās februāra sestdienas notikumi sākās dažas dienas iepriekš. Kā lasāms "Nekā personīga" rīcībā nonākušajā agrākā "Trasta komercbankas" valdes locekļa Viktora Ziemeļa iesniegumā ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, viņš 2018. gada 15.februārī ar lidmašīnu ieradies lidostā Rīga.

Ziemelim Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē bijusi nākamajā dienā sarunāta pratināšana Kazahstānas bankas BTA krimināllietas ietvaros. Ziemelis izsaucis taksi un braucis mājās. Uz ielas auto apturējusi ceļu policija.

Pie taksometra pienākuši divi ekonomikas policijas darbinieki - ieteikuši jau uzreiz ceturtdienas vakarā doties uz pārvaldes ēku Stabu ielā, kur Ziemelim izteikšot kādu piedāvājumu. Un ieteikts ar advokātu nesazināties. 

Ziemelis vēstulē apraksta, ka policijas ēkā divi tās darbinieki - Vitālijs Polovinskis, ENAP priekšnieka vietnieks nodaļai, kas pamatā izmeklē banku lietas, un operatīvais darbinieks Dmitrijs Strogonovs esot viņu stipri psiholoģiski spieduši.

Pie sevis nospriedis, ka tiesībsargājošām iestādēm esot neierobežotas iespējas "maksimāli negatīvi ietekmēt viņa turpmāko dzīvi". 

Ziemelim paziņots par policijas rīcībā esošo audioierakstu, kas tapis pirtī Taureņos. No tā izriet, ka Ziemelis devis kukuli Rimšēvičam, lai uzlabotu uzraugu attieksmi pret "Trasta Komercbanku".

Policija piesolījusi Ziemeli atbrīvot no atbildības kukuļdošanā un arī Kazahstānas naudas atmazgāšanas lietā, ja viņš atzīsies kukuļošanā. Iesniegumā vairākkārt tiek atkārtots, ka Ziemelis esot liecinājis tikai tāpēc, ka "rupji psiholoģiski piespiests".

KNAB izmeklētāja atskaņojusi audioierakstu no pirts sarunām. Un tad telpā uzradies KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un arī ENAP šefs Pēteris Bauska. Ziemelis vēlreiz mudināts pieturēties pie liecībām. 

Beigās Ziemelis secina, ka ar viņu manipulēts, viņš piespiests, viņam draudēts, tāpēc atzinies noziegumā, kuru neesot pastrādājis. Ziemeli baidoties par savu, ģimenes un advokāta drošību. 

Kā liecina publiskās ziņas 2018. gadā, nākamajā dienā pēc Ziemeļa nopratināšanas notika kratīšanas Rimšēviča darba vietā Latvijas Bankā un dzīvesvietā mājā Langstiņos. Vēlāk atklājas, ka pats Rimšēvičs pēkšņi atradies ārzemēs. Vai Ziemelis Rimšēviču paguvis pabrīdināt, ka viņam draud aizturēšana - nav zināms. Uz KNAB bijušaiz Latvijas Bankas prezidents ieradād uzreiz no lidostas. 

Iesniegumā, aprakstot notikušo, radīts priekšstats, ka agrākais "Trasta Komercbankas" valdes loceklis Viktors Ziemelis aizturēts, piespiests ar varu un viltu atzīties un apvainots noziegumā, ko viņš nav izdarījis.

Turklāt Rimševiča advokāts Mārtiņš Kvēps šonedēļ presei apgalvoja, ka "prokuratūra, kad Ziemeli atbrīvoja no atbildības par kukuļdošanu, atzina, ka bez viņa liecībām noziegumu nevarētu atklāt, jo citu pierādījumu nepietiekot - Ziemeļa liecības esot bijušas izšķirošās". 

Tomēr KNAB un Ģenerālprokuratūra sarunā ar "Nekā personīga" paust apstrīd - pierādījumu esot daudz. Un vēstules teksts viņiem ir zināms jau vairākus gadus. Ļoti līdzīgu uz vairākām lapiņām ar roku rakstītu vēstījumu izmeklētājiem jau 2018. gadā uzrādījis Rimšēvičs, kurš apgalvojot, ka tās atradis savā pastkastītē. Nu šis teksts parādījies vēlreiz - šoreiz publiski. 

To vai Ziemelis vispār ir bijis autors šim iesniegumam vai arī tas tapis bez viņa ziņas - pārliecināties varēs tikai tiesas procesa laikā.

KNAB un prokuratūra Ziemeļa iesniegumā saskata dažus patiesus faktus, kas sajaukti ar izdomājumiem un nepatiesību. Izmeklētāji piekrīt - Ziemelis savā ziņā atvilināts uz Latviju. KNAB un ENAP priekšnieki Straume un Bauska pratināšanas brīdī ENAP telpās atradās. Bet ne KNAB, ne Policija neuzskata, ka kāds no tās darbiniekiem būtu pārkāpuši savas pilnvaras veicot Ziemeļa pratināšanu.

It kā Ziemeļa iesniegums datēts ar 2020. gada 15. decembri. Viņa advokāts Aleksejs Ponomarjovs to nosūtījis ģenerālprokuroram 30. decembrī. "Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka janvārī šo iesniegumu Valsts prezidenta kancelejai un Satversmes aizsardzības birojam nogādājis Ilmārs Rimšēvičs. 

Latvijas banka pārsūdzējusi Rīgas rajona tiesas spriedumu, kas liek bijušajam prezidentam Rimševičam izmaksāt 151 tūkstoti eiro. "Nekā personīga" zināms, ka kompensācijas lieta Rīgas apgabaltiesā rakstveida procesā tiks skatīta 24. martā.

Video: "Nekā personīga" sižets