Atklājums vienā no baisākajām vēstures mīklām. Zinātnieki nākuši klajā ar iespējamu izskaidrojumu Djatlova pārejas incidentam (34)

Jaunā pētījumā, ko publicējis zinātniskais žurnāls "Communications Earth and Enviroment", pētnieki norādījuši uz datiem, kas izvirza teoriju, ka mīklaino notikumu iemesls varētu būt bijusi maza izmēra lavīna.

Šo teoriju līdz šim izskatīja kā mazticamu, jo meklēšanas komanda, kas uzgāja slēpotāju mirstīgās atliekas, neziņoja acīmredzamām par lavīnas pēdām vai sniega gabaliem. Šīs teorijas mazticamību tāpat paspilgtinājis fakts, ka grupas teltis atradās lēzenā nogāzē, kā arī tas, ka upuru ievainojumi nav bijuši tipiski lavīnās cietušajiem.

Ir neskaitāmi raksti, grāmatas un dokumentālās filmas, kurās izvirzītas teju neskaitāmas teorijas par to, kas īsti notika Urālu kalnos 1959. gada 2. februāra vakarā, kad bojā gāja Igora Djatlova vadītā deviņu Urālu politehniskā institūta studentu slēpotāju grupa.

Septiņu vīriešu un divu sieviešu slēpotāju grupa pārgājienā devās 1959. gada 23. janvārī. 16 dienu laikā viņi plānoja veikt aptuveni 305 kilometrus, šķērsojot Ziemeļurālu kalnus. Pārgājiena beigās bija plānots no ciemata, kur noslēgtos pārgājiens, nosūtīt telegrammu uz mājām, tomēr tas nekad nenotika.

Jauniešu meklēšana tika uzsākta 20 februārī, un sešas dienas pēc studentu pazušanas tika atrasta viņu sagrieztā telts. Nākamajā dienā 1,6 kilometru attālumā tika uzieti Jurija Dorošenko un Jurija Krivoniščenko līķi. Tie bija tikai apakšveļā un gulēja blakus ugunskura atliekām.

Vēlākajās dienās tika atrasti vēl trīs slēpotāju līķi, to starpā - arī Djatlovs. Atlikušie četru slēpotāju līķi tika atrasti tikai maijā, kad bija nokusis sniegs.

Krimināllieta tika uzsākta februāra beigās, tomēr pēc trīs mēnešiem tā tika slēgta ar paziņojumu, ka studenti miruši "nepārvarama dabas spēka" dēļ. Padomju laikos uzsāktā lieta tika turēta slepenībā līdz 70. gadiem.

Pētnieki norādījuši, ka, lai arī lavīnas izveidošanās dotajos apstākļos bijusi visai mazticama, to varēja izraisīt "četru būtisku faktoru kopsumma". Šajā gadījumā izšķirīga bijusi telts atrašanās vieta - tā novietota mazliet pie mazliet stāvākas nogāzes, lai pasargātu grupu no vēja. Uzslejot telti, grupa tāpat ir izraisījusi plaisu sniega segā, kas varēja atdalīties.

"Reālistisks vēja plūsmu modelis mums ir apliecinājis, ka ir bijuši piemēroti apstākļi maza izmēra lavīnas izveidei laikā, kas saskan ar kriminālistikas ekspertu datiem par grupas nāves laiku," minēts pētījuma secinājumos.

Viens no pētījuma autoriem, Aleksandrs Puzrins, žurnālam "National Geographic" ir minējis, ka virtuālais modelis uzrādījis aptuveni piecmetrīga sniega gabala lavīnas iespējamību - tas paskaidrotu to, kādēļ grupas dalībnieki uzreiz nav miruši no gūtajiem ievainojumiem.

Nevienam līdz šim nav izdevies atrast nopietnus pierādījumus, kas paskaidrotu, kāpēc pieredzējušie slēpotāji gandrīz bez apģērba pēkšņi izskrēja no telts un iebēga mežā, pašā ziemas spelgonī. Teltī, ko jaunieši bija uzcēluši netālu no "Miroņu kalna" Urālos, bija caurums - no tā veda basu pēdu nospiedumi, kaut arī ārā bija stindzinošs sals.

Pārsimts metru rādiusā ap nometni vēlāk tika atrasti puskaili jauniešu līķi. Kāds bija mēģinājis iekurt ugunskuru, cits rāpies kokā. Studentei, kas tika atrasta vēlāk, bija izrauta mēle, bet viņas biedram - sadragāts krūškurvis.

Izmeklētāji bija pārsteigti, kad atklājās notikuma aina. Telts bija pamesta ārkārtīgā steigā. Visas mantas joprojām atradās teltī, to skaitā pusapēstas vakariņas un jauniešu drēbes.

Ir izvirzītas aptuveni 75 teorijas, to skaitā - pat citplanētiešu nolaupīšana. Citu teoriju vidū ir vietējo Mansi ļaužu iejaukšanās, kuriem šie kalni ir svēta teritorija, kā arī slepeni ieroču izmēģinājumi.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!