Diskusija par bērnu atbalsta dienesta izveidi ministrus noved līdz apvainojumiem par naudaskāri un asiem izteicieniem

Ministru kabinets ceturtdien, 28. janvārī, apsprieda Pārresoru koordinācijas centra (PKC) iecerei izveidot Pedagoģiski psiholoģisko atbalsta dienestu bērnu attīstības, uzvedības un citu traucējumu veidošanās risku mazināšanai, kā arī nodrošinot pedagoģiski medicīnisko komisiju tīkla pārskatīšanu un pilnveidi, tostarp konsultatīvu atbalstu izglītības iestādēm.

Vairāk nekā stundu garo diskusiju atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš norādīja, ka viņš neatbalsta šāda dienesta izveidi, rosinot drīzāk risināt jautājumu par plašāku bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izveidi.

Tāpat Bordāns kritizēja pieeju, ka dienests atradīsies Ministru prezidenta pakļautībā.

"Ja Zemkopības ministrija netiek galā ar trušu audzēšanas jautājumu, tad zem premjera tiks izveidos birojs, kas risinās šo jautājumus?

Ministru prezidentam ir savas funkcijas un Ministru prezidents nav ministriju nepadarīto darbu piedēklis. Ja kāds netiek galā, tas ir jāstiprina, jāpārdala funkcijas, nevis jāveido paralēla institūcija," pauda Bordāns.

Kariņš uzsvēra, ka bērni nav truši, un norādīja, ka šeit nav runa par neuzticību kādai ministrijai, bet gan tiek piedāvāta horizontāla pieejam, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar palīdzību bērniem un jauniešiem.

"Runa ir par maziem bērniem, lai viņi vairs netiktu atstumti, lai viņi nekļūtu par par nastu tieslietu sistēmai. [Dienests] būs tiešs veids, kā palīdzēt bērniem," uzsvēra Ministru prezidents piebilsto, ka patlaban valsts netiek galā ar šiem jautājumiem, tāpēc tika meklēts risinājums.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) piekrita tieslietu ministram un aicināja atlikt šī jautājuma izskatīšanu. Vienlaikus Ģirģens kritizēja pieeju, ka laikā, kad tiek runāts par līdzekļu trūkumu, tomēr tiek atrasti līdzekļi, par kuriem finansēt jauna dienesta darbību. Pēc iekšlietu ministra komentāra Kariņš pauda, ka acīmredzot kritika pret dienesta izveidi ir saistīta ar naudu.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) piebilda, ka viņa konceptuāli atbalsta dienesta izveidi, tomēr viņai esot virkne neatbildētu jautājumu, kas saistīto ar to, kā dienesta izveide uzlabos pakalpojumus un to pieejamību.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atbalstīja dienesta izveidi.

"Ja zinām, ka ir lielas problēmas, turklāt uz to norāda plašs ekspertu loks, vai tiešām uzskatām, ka tas, ko darām tagad, ir labākais, ko spējam?" uzsvēra veselības ministrs.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka dienesta izveide nav saistīta ar tiesībsargājošo jomu, bet gan pakalpojumu sniegšanu. Reirs atzina, ka par bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību būs nepieciešamas atsevišķas diskusijas. Kā piemēru finanšu ministrs minēja bāriņtiesu iespējamu nodošanu valsts pārraudzībā Tieslietu ministrijas vai Labklājības ministrijas personā.

Ministru prezidents atkārtoti aicināja pēc iespējas ātrāk lemt par izmaiņām, jo, nemainot sistēmu, problēmas turpināsies kā līdz šim. Kariņš ironiski piebilda, ka, iespējams, būtu jāveido jauna ministrija, kas nodarbotos ar bērnu un jauniešu jautājumiem.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) mudināja kolēģus domāt par valsts pārvaldes iekārtu, norādot, ka katram ministram aizvien vairāk jautājumus nākas risināt horizontāli, proti, sadarbojoties ar citām ministrijām. Linkaits piebilda, ka arī bērnu pedagoģija un psiholoģija ir horizontāls jautājums.

Satiksmes ministrs pieļāva, ka jauns dienests būtu nepieciešams, tomēr viņam nav izprotams, kāpēc tas atrastos Ministru prezidenta un PKC pakļautībā. Linkaits atgādināja, ka PKC savulaik tika izveidota viena uzdevuma veikšanai - izveidot ilgtermiņa valsts koncepciju. Satiksmes ministra ieskatā, PKC pēc šī uzdevuma veikšanas bija jālikvidē. "Tagad tiek audzētas PKC funkcijas, lai centram būtu, ko darīt," piebilda Linkaits un ironiski norādīja, ka diskusijas jau aizvirzījušās līdz Bērnu lietu ministrijas izveidei.

Savukārt Kariņš norādīja, ka PKC ir palīdzējis identificēt problēmu, tas ir konstatējis, ka valsts palīdzība bērniem un jauniešiem ir sadrumstalota.

"Ja mēs te sēžam un sakām, ka nav problēmu, mēs sev melojam. Nevalstiskās organizācijas un pašvaldības atbalsta dienesta izveidi. Mani uztrauc tas, ka diskusija ir aizvirzījusies par naudu un ietekmi, bet es nedzirdu cīņu par bērniem," pauda Ministru prezidents.

PKC direktors Pēteris Vilks informēja, ka centrs pusotru gadu strādāja, lai identificētu problēmas un rastu risinājumu, nonākot pie jaunu pakalpojumu nodrošināšanas. "Patlaban bērnu lietu politika ir sadrumstalota un dienesta izveide būtu atbilde uz šo sadrumstalotību," uzsvēra PKC direktors.

Tuvojoties diskusijas beigām, Bordāns atzina, ka viņu aizskāra iepriekš paustais par naudu. "Ja Ministru prezidents saka, ka jautājums ir par naudu, tad varbūt tiešām jautājums ir nevis par bērnu interesēm, bet tā ir cīņa par naudu un varu, tikai mēs skatāmies uz dažādām pusēm. Es aicinu skatīties uz jaunradīto iestādi, kur visādu politisku orientāciju cilvēkus pieņemsim darbā. Sākumā dienestā būs divi cilvēki, bet pēc tam būs desmit," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministru bažīgu rada fakts, ka jautājums par dienestu tiek virzīts steigā, un tie, kas šādu pieeju kritizē, tiek vainoti naudaskārē. Bordāns pat piebilda, ka viņš nebūtu pret Bērnu lietu ministrijas izveidi. Viņš norādīja, ka Jaunās konservatīvās partijas ministri šodien neatbalsta dienesta izveidi un aicināja šo jautājumu pārrunāt sadarbības sanāksmē.

Kariņš piekrita Bordāna ierosinājumam un jautājuma izskatīšana šodien valdībā tika atlikta.

Pēc PKC piedāvātā risinājuma, jaunais dienests būs Ministru kabineta institucionālā pakļautībā un tas darbu sāks šā gada 1.februārī. Jaunajā dienestā tiks iekļauts Valsts izglītības satura centrs, kā arī tas pārņems atsevišķu ministriju un valsts iestāžu funkcijas.

Dienesta funkcijās ietilps vienotas valsts agrīnās prevencijas sistēmas izpilde, sadarbība ar Latvijas reģioniem un pašvaldībām, bērnu attīstības vajadzību agrīna personalizēta novērtēšana, bērnu attīstības potenciālo risku un attīstības traucējumu savlaicīga identificēšana un padziļināta izvērtēšana, kā arī agrīna pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta pakalpojumu sniegšana bērniem un jauniešiem ar nepietiekamas vai deviantas attīstības riskiem.

Dienests arī sniegs apmācības un konsultācijas bērniem, vecākiem un ģimenēm.

Dienesta darbībai nepieciešamais finansējums 987 318 eiro apmērā 2021.gadam tiks pārdalīts no PKC, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas budžetiem.

Dienesta darbu uzraudzīs starpsektoru un sadarbības koordinācijas padome, kurā darbosies iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, tieslietu ministrs, vides un reģionālās attīstības ministrs, veselības ministrs vai šo ministru pilnvaroti pārstāvji. Tāpat koordinācijas padomē darbosies Ministru prezidenta pilnvarots pārstāvis, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pilnvarots pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pilnvarots pārstāvis.

Dienestu vadīs direktors, kurš tiks izraudzīts atklāta konkursa kārtībā. Valsts kanceleja konkursu uz šo amatu varētu izsludināt līdz martam.

"Spēcīgākais valsts ilgtermiņa attīstības priekšnoteikums un spogulis ir bērnu politika.

Šobrīd ir neatliekami īstais laiks, kad jāsper izšķiroši soļi bērnu attīstības iespēju kompleksai risināšanai, centrā liekot bērnu personības attīstības vajadzības - sākot ar to agrīnu diagnostiku un bērna attīstības vajadzību praktiskās nodrošināšanas praksi," uzsvēra PKC.

Centrā norādīja, ka sistēmiski galvenais izaicinājums ir paplašinot bērnu politikas mērķi, veidot valsts sistēmu, kurā katram bērnam ir ne tikai tiesības uz attīstību, bet arī reālas iespējas sasniegt savu potenciālu.