Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Zinātnieki "garā Covid-19" simptomus pielīdzina komplikācijām, kas ir no Ebolas izdzīvojušajiem

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: creativeneko/Shutterstock

Zinātnieki pēta līdzību starp "garo Covid-19" un pastāvīgajiem simptomiem, ar kuriem saskaras Ebolas un Čikunguņjas drudža īzdzīvojušie, cerot izstrādāt jaunas ārstēšanas metodes viņu veselības uzlabošanai, vēstī laikraksts "The Guardian".

Tāpat kā "garais Covid-19", tā arī citi salīdzinoši jauni vīrusi var atstāt ilgstošas komplikācijas, kas var apgrūtināt izslimojušo ikdienas dzīvi.

Attiecībā uz Ebolu apmēram trīs ceturtdaļām izdzīvojušo gadu pēc infekcijas joprojām tiek novēroti simptomi, kas dažreiz ieilgst vēl ilgāk - ieskaitot locītavu un muskuļu sāpes, migrēnai līdzīgas galvassāpes, redzes problēmas un nogurumu.

Līdzīgs stāsts ir arī par Čikunguņjas drudzi, kas ir moskītu pārnēsāts vīruss, kas galvenokārt apdraud cilvēkus Āfrikas un Āzijas valstīs, izraisot drudzi un locītavu sāpes. Apmēram trešdaļai cilvēku attīstās kropļojošs artrīts, kas var ilgt gadus.

"Tās ir tāda paša veida diskusijas, kādas mums ir par Covid-19 - tie ir cilvēki, kuru dzīve pēc izslimošanas nekad vairs nav bijusi tāda pati," sacīja Londonas Imperiālās koledžas imunoloģijas profesors Denijs Altmans.

Kāds ir šo vīrusu ilgstošo simptomu cēlonis nav skaidrs, bet citi pētījumi ir parādījuši saikni starp šo vīrusu ilgstošu iekaisumu veidošanos, kā arī visus vieno noguruma izjūta, norādīja Anglijas Sabiedrības veselības valsts pētījumu dienesta vadītājs Mails Karols, kurš studē Ebolu pārslimojušos pacientus. 

"Saprast, ka pastāv saikne starp iepriekšēju infekciju un hronisku sindromu, ir labs sākums," viņš piebilda.

Šo iekaisumu cēlonis līdz galam nav skaidrs. Viena no iespējām ir tāda, ka nelieli vīrusa rezervuāri izdzīvo tādās vietās kā sēklinieki vai acs āboli, kuriem imūnsistēmai ir apgrūtināta piekļuve. Vēl viens cēlonis varētu būt tas, ka vīrusa organismā vairs nav, bet daži tā proteīni ir palikuši, tāpēc imūnsistēma tiem turpina uzbrukt.

Lai gan precīzi mehānismi, kas pamato šos ieilgušos simptomus, vēl nav pilnībā definēti, viens pavediens nāk no imūnsistēmas šūnu kopuma, kam ir galvenā loma imūnās atbildes ierosināšanā cīņai pret vīrusiem.

Pētījumi liecina, ka šis šūnu kopums, iespējams, veicina nepārtrauktu iekaisumu cilvēku locītavās, kuri ir atveseļojušies no Čikunguņjas drudža.

Šādas atziņas var novest pie potenciālas ārstēšanas izveides, piemēram, esošo pretiekaisuma zāļu atkārtotu izmantošanu vai jaunas imunoterapijas izstrādi.

Joprojām nav skaidrs, vai līdzīgas imūnās atbildes ir "garā Covid-19" pamatā, taču jau tagad ir daži pierādījumi, ka pāris gadījumos imūnsistēma varētu būt pie tā vainīga.

Bet, ja no Čikunguņjas  drudža ir vēl kāda mācība, tad šos pacientus ar ilgstošiem simptomiem nevar vienkārši ignorēt. "Čikunguņjas drudzis iznīcina Brazīlijas veselības dienestu, un tas notiek ne tik daudz akūtas infekcijas dēļ, bet šo ilgstošo veselības problēmu dēļ," sacīja Altmans.

"Es neesmu pārliecināts, ka mūsu politikas veidotājiem tas ir dienas kārtībā, domājot par "garo Covid-19" - ka mēs, iespējams, runājam ne tikai par šīs ziemas vai šī gada pavasara pārvarēšanu, bet varbūt 300 000 cilvēku ilgstošu ārstēšanu Lielbritānijā," norāda Altmans.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu